Kabeļu bojāšana ir tikai sākums. Eksperts nosauc potenciālos apdraudējumus Baltijas jūrā

Mākslīgā intelekta vadīti autonomie kuģi teroristu rokās

Autonomie kravas kuģi kļūst arvien izplatītāki, taču tie rada arī jaunus drošības riskus. Apbruņoti autonomi kuģi spēj uzbrukt mērķiem, izmantojot mākslīgo intelektu (MI), kas ļauj tiem ātri un neatkarīgi pieņemt lēmumus.

Piemērs tam bija 2022. gada septembrī, kad Ukraina veiksmīgi izmantoja autonomus dronu kuģus uzbrukumam Krievijas flotei Sevastopolē. Taču šāda tehnoloģija var nonākt arī teroristu rokās, radot iespēju veikt kiberuzbrukumus, sagrābt kontroli pār kuģiem un izmantot tos kā ieročus vai spiegošanas rīkus.

Lai gan šīs tehnoloģijas var arī uzlabot drošību, piemēram, patrulējot jūras teritorijās, to izmantošana kara darbībā rada ievērojamus riskus.

"Ēnu flotes" – nekontrolējams apdraudējums

Krievijas un citu valstu "ēnu flotes" ir nopietns apdraudējums Baltijas jūrai. Šie kuģi var piedalīties hibrīdkara operācijās, piemēram, zemūdens kabeļu bojāšanā vai spiegošanā.

Pēdējā incidentā, kad Baltijas jūrā tika bojāti kabeļi, aizdomās tiek turēts Krievijas tankkuģis "Eagle S", kas pašlaik atrodas Somijas varasiestāžu rīcībā. Zviedrijas flote ir ziņojusi, ka Krievijas "ēnu flotes" kuģi ir aprīkoti ar īpašām sakaru ierīcēm, kas liecina par spiegošanas iespējām.

Saistītais video – "Estlink" sabotāža: kā Latvija gatavojas aizsargāt stratēģiskos objektus?

Zemūdens kabeļi kā sabotāžas mērķis

Līdz 99% pasaules datu tiek pārsūtīti caur zemūdens kabeļiem, padarot tos par viegliem mērķiem uzbrukumiem. Kabeļi, īpaši seklos ūdeņos, ir viegli sabojājami, bet to remonts prasa daudz laika un resursu.

Pēc pēdējiem uzbrukumiem reakcijas ātrums Baltijas jūras valstīs ir pieaudzis, taču Kopenhāgenas Universitātes Jūras drošības pētniecības centra direktors Kristiāns Bīgers uzsver, ka ir nepieciešams vēl vairāk pastiprināt uzraudzību un paātrināt remontdarbus, lai mazinātu sabotāžas pievilcību.

Uzbrukumi tirdzniecības kuģiem

Lētas tehnoloģijas, piemēram, droni, un moderno ieroču izplatība palielina risku tirdzniecības kuģiem. Šādi uzbrukumi ir bijuši gan Sarkanajā, gan Melnajā jūrā, un tie rada draudus globālajai pārtikas un enerģijas piegādei, īpaši nabadzīgākajām valstīm.

GPS signālu traucējumi, datu zagšana un uzbrukumi navigācijas sistēmām

Digitalizācija un atkarība no interneta ir radījusi jaunus uzbrukumu veidus kuģniecībā. Tiek veikti GPS signālu traucējumi, datu zagšana un uzbrukumi navigācijas sistēmām.

Kaut arī mākslīgais intelekts palīdz identificēt bīstamas zonas un novērst uzbrukumus, kiberapdraudējumi jūrniecībā turpina pieaugt, norāda Bīgers.

NATO līderu tikšanās Helsinkos ir svarīgs solis, lai apspriestu un novērstu šos drošības apdraudējumus Baltijas jūrā, kas ir kritiski svarīga reģiona un globālajai drošībai.