Kāpēc ASV vilcinājās ar atbildes reakciju uz nāvējošo bezpilota lidaparāta triecienu?

Uzbrukumi bija gaidāmi jau vairākas dienas, un pa to laiku Baidena administrācija sāka saskarties ar republikāņu jautājumiem un kritiku par ASV atbildes reakcijas laiku un stingrību.

Taču ārpolitikas eksperti uzskatīja, ka šāda pieeja ļāva Irānai atvilkt personālu, tādējādi, iespējams, izvairoties no plašāka konflikta starp ASV un Irānu.

"Tas ļautu mazināt šo Irānas atbalstīto kaujinieku spēju uzbrukt ASV spēkiem, bet ne eskalēt," BBC sacīja bijušais aizsardzības ministra vietnieka vietnieks Tuvo Austrumu jautājumos Miks Mulrojs (Mick Mulroy) un piebilda: "Lai gan tas, visticamāk, neatturēs no turpmākiem uzbrukumiem."

Ieguvums, pēc viņa teiktā, būtu iespēja "izvairīties no tieša kara" starp ASV un Irānu.

ASV uzbruka Irānas Revolucionāro gvardu korpusa (IRGC) Quds spēkiem un ar tiem saistītajām milicijas vienībām Irākā un Sīrijā, kopumā septiņās vietās. Saskaņā ar ASV aizsardzības amatpersonu sniegto informāciju bombardieri trāpīja 85 atsevišķos mērķos.

"Zināt visi, kas varētu mēģināt mums kaitēt: Ja jūs nodarīsiet kaitējumu amerikānim, mēs atbildēsim," sacīja prezidents Džo Baidens.

ASV amatpersonas par Jordānijas uzbrukumu vaino Irānas atbalstīto kaujinieku grupējumu "Islāma pretošanās Irākā". Tiek uzskatīts, ka šo organizāciju – vairāku kaujinieku apvienību jumta grupu – ir apbruņojusi, finansējusi un apmācījusi Irāna.

Irāna ir noliegusi jebkādu saistību ar bezpilota lidaparāta uzbrukumu, kurā tika ievainots arī 41 ASV karavīrs.

Aizsardzības un drošības amatpersonas sacīja, ka laikapstākļi ir apgrūtinājuši ātrāku atbildes triecienu veikšanu, un piektdien bija vislabākie apstākļi triecienu veikšanai.

Lai gan Baltais nams un Pentagons arī vairākkārt apgalvoja, ka izvairās no "telegrafēšanas" operācijām dienās pirms triecieniem, eksperti uzskata, ka viņi to arī darīja – ar galīgo nodomu izvairīties no plašāka kara ar Irānu.

Arābu līča valstu institūta Vašingtonā pētnieks Huseins Ibišs (Hussein Ibish) sacīja, ka kavēšanās, šķiet, ir ASV signalizēšana par to, "ko tās negrasās darīt, proti, uzbrukt Irānai".

Mulroja kungs BBC sacīja, ka, iespējams, ASV ir atļāvušas Irānas Revolucionārās gvardes personālam "atstāt objektus, kuriem paredzēts uzbrukt".

Eksperti norādīja, ka ASV ir jāiet smalka robeža starp tādas valsts kā Irāna atturēšanu, neuzliesmojot plašākam konfliktam.

"Telegrafēšana" triecieniem varētu ļaut ASV operācijā izmantot "vidusceļa" pieeju, kas "nav ne pārāk stingra, ne pārāk maiga", sacīja Vašingtonā bāzētā Demokrātijas aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra vecākais direktors Bredlijs Bovmens (Bradley Bowman).

Šāda pieeja "radītu sāpes mūsu pretiniekiem, lai viņi pārtrauktu uzbrukt mūsu spēkiem, bet ne tik ļoti, lai tie izjustu vajadzību pēc masveida eskalācijas, tādējādi izvairoties no reģionāla kara".

Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs (John Kirby) piektdien sacīja, ka Vašingtona "telegrafiski nepaziņos par turpmākajām operācijām", bet apstiprināja, ka "tuvākajās dienās tiks veiktas papildu atbildes darbības".

Tomēr republikāņi Kongresā ir pasteigušies nosodīt Baidena kunga pieeju par to, ka tā ir pārāk iecietīga pret Irānu.

Kongresa spīkers Maiks Džonsons (Mike Johnson), ietekmīgākais republikānis Kongresā, pēc uzbrukumiem sacīja, ka "publisks rokas spiediens un pārmērīga signalizēšana mazina mūsu spēju izlēmīgi izbeigt uzbrukumu barjeru, ko piedzīvojām pēdējos mēnešos".

Arkanzasas štata senators Toms Kotons (Tom Cotton) ierakstā vietnē "X" Baidena kunga reakciju nosauca par "anēmisku" un apgalvoja, ka "tā ir tikai vēl vairāk iedrošinājusi ajatollas".

"Tikai turpmāki, vēl postošāki uzbrukumi Irānas spēkiem nobiedēs ajatollas," viņš rakstīja.

Senators Markveins Mullins )Markwayne Mullin) atsaucās uz iepriekšējo republikāņu prezidentu Ronalda Reigana un Donalda Trampa agresīvāku rīcību kā pretstatu Baidena uzbrukuma plānam.

"Atturēšana nav kavēti puspasākumi," viņš rakstīja vietnē "X". "Atturēšana ir galvas noņemšana čūskai."

Taču Ibiša kungs norādīja, ka Baidena administrācija, iespējams, cenšas izvairīties no iekšpolitiskām ķibelēm, kas rastos, ja ASV tiktu ievilktas nopietnākā konfliktā.

"Ja viņi uzbruktu Irānai, tādi republikāņi kā Donalds Tramps nosodītu Baidenu par kara kurinātāju," viņš teica. "Tās ir politiskas lamatas. To saprot visi, tāpēc viņi negrasās iekrist šajos slazdos."