Kāpēc Krievija pārdeva Aļasku Savienotajām Valstīm?
ASV prezidents Donalds Tramps un Krievija diktators Vladimirs Putins aizvadījuši tikšanos Aļaskā. Iepriekš jau vēstīts, ka tikšanās vieta netika izvēlēta nejauši – Aļaska savulaik piederējusi pašai Krievijai, līdz 1867. gadā to pārdeva ASV. Bet kāpēc šāds darījums notika?
Vispirms mazliet priekšvēstures. Krievijas savu kontroli pār Aļasku sāka 1725. gadā, kad cars Pēteris Lielais nosūtīja dāņu navigatoru Vitu Beringu izpētīt reģionu, kurš vilināja ar bagātiem dabas resursiem, tostarp ienesīgās jūras ūdru kažokādas, vēsta "Al Jazeera".
Pēcāk 1799. gadā lielvalsts imperators Pāvels I piešķīra "Krievijas-Amerikas kompānijai" monopolu pār Aļasku, izveidojot tur apmetnes, piemēram, Sitku, kura kļuva par kolonijas galvaspilsētu pēc tam, kad Krievijas spēki 1804. gadā sakāva vietējo Tlingitu cilti.
Taču Krievijai radās būtiskas grūtības saglabāt kontroli pār Aļasku. Kolonija atradās tālu no Sanktpēterburgas, tajā valdīja skarbi klimatiskie apstākļi, bija ierobežots piegāžu daudzums un pieauga konkurence no amerikāņu tirgotājiem.
19. gadsimta vidū šīs grūtības, kombinācijā ar samazinātiem ieņēmumiem medību pārmērības dēļ un stratēģisku risku no Britānijas tuvumā esošās Kanādas, padarīja Aļasku par izdevumu, nevis ieguldījumu.
Turklāt Krimas karš (1853.–1856.) vēl vairāk iztukšoja Krievijas kabatas. Pēc pazemojošas sakāves pret Britāniju, Franciju un Osmaņu impēriju Krievija pārskatīja savas kolonizācijas ambīcijas un meklēja veidus, kā iegūt līdzekļus. Cars Aleksandrs II secināja, ka Aļaskas pārdošana spēs nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, kā arī novērsīs iespēju, ka Britānija to nākotnē varētu atņemt.
Un tā 1867. gadā ASV nopirka Aļasku par 7,2 miljoniem ASV dolāru — aptuveni divus centus par akru — iegūstot 1,5 miljonus kvadrātkilometru zemes un nodrošinot sev piekļuvi Klusā okeāna ziemeļiem.
Sākumā kritiķi darījumu nopēla, apgalvojot, ka teritorija ir bezvērtīga. Taču 1896. gadā Klondaikas zelta drudzis pierādīja tās vērtību, bet 1968. gadā atklātie lielie naftas krājumi Prudho līcī pārvērta Aļasku par ekonomisku spēkstaciju.
Visbeidzot Aļaska kļuva par ASV 49. štatu 1959. gadā. Mūsdienās tās ekonomika balstās uz naftas ieņēmumiem, komerciālo zveju un tūrisma nozari. Nacionālie parki, ledāji un bagātie dabas resursi padara Aļasku gan stratēģiski, gan ekonomiski vērtīgu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
