Kara sākumā Lukašenko sazvanījies ar Zelenski: kas tika apspriests un kādēļ Ukraina nešāva pretī?

Intervijā Zelenskim tika vaicāts, kāpēc Ukraina, neskatoties uz to, ka Krievijas uzbrukumi tika veikti arī no Baltkrievijas teritorijas, neatbildēja ar triecieniem.

Ukrainas prezidents skaidroja, ka sarunā ar Lukašenko uzsvēris – Baltkrievija faktiski kļuvusi par agresoru sabiedroto, jo no tās teritorijas uz Ukrainu tika raidītas raķetes un tajā ienāca Krievijas militārie spēki.

Pēc Zelenska teiktā, Lukašenko telefonsarunā apgalvojis, ka nekontrolē situāciju, un esot pat teicis: ja Ukraina vēlas, tā var dot atbildes triecienu, piemēram, pa Moziras naftas pārstrādes rūpnīcu.

"Ja gribat, varat mums atbildēt, sitiet pa Moziru," Lukašenko sacīto atstāstīja Zelenskis.

Kāpēc Ukraina neatbildēja Baltkrievijai ar triecienu?

Zelenskis norādīja, ka jautājums par iespējamu atbildes triecienu tika apspriests Ukrainas vadības komandā, un daudzi bijuši noskaņoti atbildēt. Tomēr viņš bijis pārliecināts, ka tas būtu tieši tas, ko vēlētos Krievijas režīma vadītājs Vladimirs Putins.

Pēc viņa teiktā, Krievija centās ievilkt Baltkrieviju karā viena stratēģiska iemesla dēļ – lai izkliedētu Ukrainas spēkus.

Volodimirs Zelenskis

Ukrainas prezidents

"Kad austrumos notika galvenā karadarbība un tur bija koncentrēti Krievijas spēki, viņi vēlējās mūs piespiest sadalīt resursus. Viena no idejām bija panākt, lai baltkrievi sāktu iebrukumu ar dzīvo spēku, tādējādi mūs iebiedējot. Šādā gadījumā mums būtu jāreaģē un jāpārvieto daļa karaspēka, tādējādi vājinot pozīcijas austrumos."

Prezidents uzsvēra, ka atteikšanās no triecieniem Baltkrievijai bijusi apzināta stratēģiska izvēle, lai nepieļautu kara paplašināšanos un neiekristu Maskavas "lamatās".

Zelenska atklātā saruna izgaismo agrīnos kara mēnešus un spriedzi reģionā, kur Baltkrievijas teritorija tika izmantota kā platforma Krievijas uzbrukumiem, taču oficiāli Minska tiešā veidā karadarbībā nepiedalījās ar saviem bruņotajiem spēkiem Ukrainas teritorijā.