Karš Ukrainā: 100 dienas sāpju un ciešanu, izturības un varonības

Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī pārtrauca Baltijas valstu ārlietu ministru vizītes norisi Kijivā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), tobrīd būdams Ukrainā, kara pirmajā dienā mikroblogošanas vietnē "Twitter" rakstīja: "Ukraiņi šobrīd cīnās pret pārspēku, par savu Dzimteni un brīvību. Mēs palīdzēsim, cik spēsim. Noliekam malā savas sīkās nesaskaņas un problēmas un kopīgi stiprinām savu valsti un tās drošību. Ticu, ka Ukraina uzvarēs, bet arī mums ir jāsaņemas."

Ukraiņi šobrīd cīnās pret pārspēku, par savu Dzimteni un brīvību. Mēs palīdzēsim, cik spēsim. Noliekam malā savas sīkās nesaskaņas un problēmas un kopīgi stiprinām savu valsti un tās drošību. Ticu, ka Ukraina uzvarēs, bet arī mums ir jāsaņemas 🇱🇻🇺🇦

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) February 24, 2022

Tagad, atskatoties uz Ukrainas nepiekāpīgās cīņas simts dienām, Rinkēvičs "tv3.lv" teic: "Ukraina skaidri parādījusi morālu un politisku pārākumu pār Krieviju un pārsteigusi gan Krieviju, gan pasauli militāri."

Edgars Rinkēvičs

Ārlietu ministrs

"Protams, ka karā ir gan uzvaras, gan zaudējumi. Tas nav beidzies. Bet Ukraina cīnās un spēj savu neatkarību sargāt. Domāju, ka šajā ziņā tā jau ir uzvara. Taču, protams, ka teritorijas atgūšana un ienaidnieka padzīšana nebūs viegla un ātra, bet esmu pārliecināts, ka Ukrainai veiksies."

"Esam darījuši visu, kas mūsu spēkos gan politiski, gan praktiski, gan militāri," vērtē  Rinkēvičs, runājot par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai. "Manuprāt, augstākais novērtējums ir pašu ukraiņu atzinīgie vārdi, tostarp arī prezidenta Zelenska uzruna Saeimā. Un turpinām to darīt." Kā piemēru, ārlietu ministrs min darbu pie bēgļu atbalsta sistēmas pilnveides, lai padarītu to ilgtspējīgu.

Galerija: Necilvēcības 100 dienas bildēs: skaudri attēli parāda Ukrainas kara nesto postu

Aplausi Zelenskim

26. maija uzrunā Saeimai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka Latvija tai sniegusi maksimālu atbalstu. Viņš salīdzināja, ka ir citas valstis, kuru rīcībā ir daudz lielāki resursi, bet tās stāv malā.

"Latvija sniedz maksimālu atbalstu un Ukraina to vienmēr atcerēsies," šodien, uzrunājot Saeimu, savu pateicību Latvijai un visiem tās iedzīvotājiem izteica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. 🇱🇻🤝🏻🇺🇦

👁‍🗨 Uzzini vairāk: https://t.co/3zT5VEIy6O pic.twitter.com/3bOpsrIL3d

— TV3 Ziņas (@TV3zinas) May 26, 2022

Zelenskis pēdējo simts dienu laikā ar video translācijas starpniecību no Kijivas ir uzrunājis daudzu vadošo pasaules valstu parlamentus. Vairākās no tām kāda ārvalstu līdera uzruna izskanējusi pirmo reizi. Prezidents teicis spilgtas runas arī citās nozīmīgās institūcijās un forumos, kur tās uzņemtas ar cieņpilniem aplausiem. Zelenska vēstījumus Ukrainas sabiedrībai regulāri citē vadošie pasaules mediji.

Ukrainas līderis līdz ar karu ir kļuvis par vienu no populārākajiem politiķiem pasaulē. Arī savā valstī viņa reitings ir pakāpies no 30% līdz 93%.

Rietumi Zelenskim atteikuši divas reizes: jautājumā par Ukrainas uzņemšanu NATO (saskaņā ar alianses statūtiem organizācijā nevar uzņemt valsti, kurai ir neatrisināti teritoriāli strīdi), kā arī – par gaisa telpas slēgšanu virs Ukrainas (atteikums tika pamatots ar tieša konflikta riska pieaugumu Krievijas un Eiropas valstu starpā).

Krievijas iebrukuma simtās dienas priekšvakarā, kad Maskavas spēki ar jaunu sparu atsākuši agresīvus artilērijas uzbrukumus Donbasā, Ukraina saņēmusi ASV prezidenta Džo Baidena  solījumu piegādāt tai modernās tālas darbības raķešu sistēmas "HIMARS". Bet Eiropas Savienības valstu līderu samitā Briselē beidzot panākta vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo, uz ko Zelenskis mudinājis jau kopš Krievijas iebrukuma.

Ik dienu tiek nogalināti divi bērni

Kopš 24. februāra, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, agresora nežēlība ir aizvien augusi, nesot nāvi, ciešanas un postu miljoniem cilvēku. Simts dienas ilgušās asinsizliešanas upuru skaits precīzi nav zināms. ANO augstākā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) dati liecina, ka Ukrainā kopš šī kara sākuma nogalināts vismaz 4030 mierīgo iedzīvotāju.

Patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina, uzsver OHCHR. Piemēram, tas attiecas uz Mariupoli, Izjumu un Popasnu un vairākām citām vietām, no kurienes saņemtas ziņas par daudziem upuriem mierīgo iedzīvotāju vidū.

Ik dienu karā Ukrainā tiek nogalināti vidēji divi bērni, bet četri tiek ievainoti, liecina OHCHR dati. Pamatā tas notiek apdzīvotās vietās uzbrukumos ar sprāgstošo ieroču izmantošanu. ANO Bērnu fonda (UNICEF) informācija apliecina, ka simts karadarbības dienās bojā gājuši vismaz 262 bērni un 415 guvuši ievainojumus.

Kā intervijā raidsabiedrībai "BBC" situāciju raksturojis Ukrainas premjerministra Deniss Šmihaļs, Krievijas uzbrukumos bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu: "Tas pierāda, ka Krievijas armija un Krievija karo pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, nevis ar mūsu Bruņotajiem spēkiem." Šmihaļs norādīja, ka okupanti pilnīgi apzināti vēršas pret civiliedzīvotājiem un pastrādā kara noziegumus.

Pēc UNHCR datiem, jau vismaz 6,6 miljoni ukraiņu, bēgot no kara, bijuši spiesti pamest Ukrainu un patverties tuvākajās Eiropas valstīs. Vēl vairāk nekā 7 miljonus iedzīvotāju karš padzinis no mājām un viņi patvērušies drošākā vietā Ukrainā. Vairāk nekā 1,4 miljoniem cilvēku kara plosītajā zemē ikdienā spiesti dzīvot miteklī, kurā nav pieejams ūdens.

Many people still fleeing the intensive shelling in eastern #Ukraine.@UNHCRUkraine's partner @MissionProliska is at #Dnipro trainstation every day, helping people who have left everything behind. pic.twitter.com/vvYL5lpIEc

— Karolina L Billing (@KarolinaBilling) May 30, 2022

UNICEF lēš, ka humānā palīdzība vajadzīga 5,2 miljoniem Ukrainas bērnu. Tik smagas sekas, ko nākas pieredzēt bērniem šī kara rezultātā, mēroga un tempu ziņā nav pieredzētas kopš Otrā pasaules kara, – atzīmē fondā.

Tiek vērsta uzmanība arī uz to, ka Ukrainā tiek postīta un grauta civilā infrastruktūra, no kuras ir atkarīgi bērni: tās ir sagrautas vismaz 256 medicīnas iestādes un katra sestā "drošā skola", ko valsts austrumos atbalsta UNICEF. "Postījumi nodarīti arī simtiem citu skolu visā valstī. Dzīves apstākļi bērniem Ukrainas austrumos un dienvidos, kur aktivizējusies kauju darbība, kļūst arvien nepanesamāki," konstatē UNICEF.

Kara noziegumi: ik dienu līdz 300 jaunu lietu

Civiliedzīvotāju, tai skaitā bērnu nežēlīgas slepkavības, spīdzināšanas, nolaupīšanas, izvarošanas, aizliegtas munīcijas izmantošana… – pēc vairāk nekā trīs mēnešus ilgušā agresīvā Krievijas iebrukuma Ukraina sākusi vairāk nekā 15 000 iebrucēju pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu. Jau aizturēti 80 aizdomās turētie, – informē Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Bet kopumā Ukrainas izmeklējošo iestāžu uzmanības lokā ir 600 aizdomās turēto, viņu vidū augsti stāvoši Krievijas politiķi un militāristi. "Ik dienu parādās 200 līdz 300 jaunu kara noziegumu lietu," situāciju raksturo Venediktova.

Putin's Russia commits 200-300 war crimes EACH DAY in Ukraine. Meaning, negotiating with this criminal regime is impossible. https://t.co/bdAlXWn04M

— Taras Kuzio🇬🇧🇪🇺🇺🇦🇮🇹 (@TarasKuzio) June 1, 2022

Okupācijas spēku pastrādāto kara noziegumu apzināšana un to mēroga noteikšana vēl prasīs daudz pūļu. Vēl nebūt nav droši, ka to izdosies paveikt. Ne visi upuri ir gatavi dalīties pārdzīvotajās šausmās, vēl jo vairāk – sniegt oficiālas liecības ar savu vārdu. Tikmēr Ukrainas tiesībsargājošās iestādes, cilvēktiesību aizstāvji un mediji turpina fiksēt aizvien jaunus šāda veida notikumus.

Ukrainas tiesībsargājošajām institūcijām sadarbojoties ar Starptautisko krimināltiesu, izveidota starptautiska Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanas grupa. Tajā iesaistās arī Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Slovākijas pārstāvji, un grupas darbību koordinē Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust).

Iegūtie pierādījumi un liecības tagad glabājas Eurojust centrālajā datu bāzē, un tā ir pieejama visām valstīm, kas iesaistījušas Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanā.

Kara noziegumi tiek vērsti arī pret Ukrainas kultūras mantojumu. Simts kara dienās Ukrainas kultūras ministrija kopumā reģistrējusi 367 šāda rakstura pārkāpumus. Šajā laikā Ukrainā sagrauti 29 muzeji, 133 baznīcas, 66 teātri un bibliotēkas, iebrucējs nav saudzējis arī senu ebreju kapsētu.

Līdz simts kritušo Ukrainas karavīru dienā

Ziņas karadarbības laikā Ukrainā kritušajiem karavīriem ir skopas. Pēc Zelenska teiktā, ik dienu Ukraina karā zaudē 60 līdz 100 vīrus. Šādu skaitu viņš minēja saistībā ar pēdējā laika karadarbību valsts austrumos.

Kremlis savus zaudējumus Ukrainā slēpj. Pēc Rietumu ekspertu aplēsēm, kara laukā Ukrainā ir ievainoti ap 40 000 Krievijas karavīru, bet iznīcināti apmēram 15 000 iebrucēju. Tas nozīmē, ka Krievijas spēki  jau šobrīd Ukrainā ir zaudējuši vairāk karavīru nekā abos Čečenijas karos kopā. Turklāt jāņem vērā, ka katrs no Čečenijas kariem ilga vairākus gadus.

Par iznīcinātajām pretinieku kaujas tehnikas vienībām abas karā iesaistītās puses ziņo ik dienu. Pēc neatkarīgā militārā bloga "ORYX" speciālistu aprēķiniem, līdz šim Ukrainas karā iznīcināti vismaz 733 Krievijas tanku iepretim 177 iznīcinātiem Ukrainas tankiem, 404 Krievijas kaujas bruņumašīnas iepretim 83 Ukrainas bruņumašīnām, 802 Krievijas kājinieku kaujas mašīnas iepretim 121 Ukrainas šāda tipa tehnikas vienībai.

Mazāka atšķirība ir, salīdzinot gaisa spēku zaudējumus. Pēc "ORYX" speciālistu aplēsēm, simts kara dienās iznīcinātas 27 iebrucēju kaujas lidmašīnas, 43 helikopteri un 78 bezpilota lidaparāti. Attiecīgi – Ukraina zaudējusi 22 lidmašīnas, 7 helikopterus un 24 dronus.

Lielākus zaudējumus cietusi Ukrainas kara flote – agresors iznīcinājis 18 tās kuģus, kamēr Krievija šajā karā zaudējusi deviņus karakuģus.

Загальні бойові втрати противника з 24.02 по 02.06
орієнтовно склали / The total combat losses of the enemy from 24.02 to 02.06 were approximatelyhttps://t.co/XBE4m4HENf pic.twitter.com/reipjTLvUH

— Генеральний штаб ЗСУ (@GeneralStaffUA) June 2, 2022

Kara blaknes

Kremlis iebrukumu Ukrainā lielā mērā pamatoja ar tās kaimiņvalsts centieniem pievienoties NATO, vienlaikus kara simt dienās tika panākti divu citu valstu – Somijas un Zviedrijas – lēmumi pievienoties aliansei. Krievija ar savu agresīvo karu Ukrainā izaicināja uz šādu soli abas valstis, kuras līdz šim ievēroja nepievienošanās politiku. Abas Ziemeļvalstis pieteikumus par dalību NATO iesniedza 18. maijā.

❝You are our closest partners, and your membership in #NATO would increase our shared security❞

Secretary General @jensstoltenberg welcomes historic requests by #Finland and #Sweden to join NATO pic.twitter.com/CR7xT4vKS0

— NATO (@NATO) May 18, 2022

Kara simts dienās Krievija panākusi arī Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas sinodes lēmumu par pilnīgu patstāvību un neatkarību no Krievijas Pareizticīgās baznīcas. Sinodes dalībnieki maija beigās pieņēma paziņojumu par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara nosodījumu un apliecināja, ka nepiekrīt Maskavas patriarha Kirila nostājai. Paziņojumā cita starpā teikts, ka tā "nosoda karu kā Dieva baušļa "Tev nebūs nokaut" pārkāpumu ".

Bez ģeopolitiskām pārmaiņām Ukrainas karš nesis arī globālus ekonomiskus satricinājumus. To izjūt gan pati Krievija, pret kuru tiek vērsts aizvien plašāks sankciju klāsts, gan citur pasaulē, kur iedzīvotājiem jārēķinās ar energoresursu cenu kāpumu, kas veicina vispārējo inflāciju. Eirozonā šī kara laikā gada inflācijas rādītājs ir uzskrējis no 5,9% februārī  līdz 8,1% maijā. Baltijas valstis ir cenu kāpuma līderos.

Marta sākumā, kad ASV un ES sāka izvērst sankcijas pret Krieviju, ASV prezidents Baidens pauda cerību, ka tās iedragās Putina kara mašīnu. Tomēr Ukrainas kara pirmās simts dienas rāda, ka šī kara mašīna joprojām ir darboties spējīga. Krievija aizvien barojas no naftas un gāzes, kas tai vidēji šajā gadā ik dienu nodrošina 800 miljonu dolāru ieņēmumu.

Krievija cieš no sankcijām un tās ekonomika virzās uz dziļu recesiju. Tomēr Putins to pagaidām var ignorēt, jo valsts kasi pārpilda ieņēmumi no izejvielām, kas kļuvušas vēl ienesīgākas, pateicoties pasaules cenu kāpumam, ko daļēji veicinājis arī karš Ukrainā.

Lai arī dažas valstis atsakās no Krievijas energoresursiem, vai arī nolēmušas no tiem atteikties pakāpeniski, pēc aģentūras "Bloomberg" aprēķiniem, Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes šajā gadā būs aptuveni 285 miljardi dolāru. Ja tam pievieno ieņēmumus vēl no citām izejvielām, tas ar uzviju kompensē sankciju ietvaros iesaldētās Krievijas valūtas rezerves 300 miljardu dolāru apjomā.

Tikmēr situāciju pārtikas apgādē pasaulē sarežģī Krievijas uzsāktā Ukrainas ostu blokāde, kā dēļ no Ukrainas nav iespējams izvest aptuveni 20 miljonus tonnu graudu. Eksperti pauž bažas, ka tas var radīt pārtikas katastrofu, īpaši – trūcīgākajās Āfrikas un Āzijas valstīs. Krievija un Ukraina līdz šim pasaulē nodrošinājušas trešo daļu no graudu piegādēm.

Karadarbības dēļ šajā pavasarī sējas platības Ukrainā samazinājušās par piekto daļu. Bet vēl ir jautājums, vai rudenī to pašu būs iespējams novākt.

Maniakālai seko depresīvā fāze

"Laikā, kamēr karadarbība Donbasā, visticamāk, turpināsies vēl vairākus mēnešus, vissaspringtākā fāze – un vislabākās iespējas Krievijai sasniegt tās paziņotos mērķus tuvākajā perspektīvā – attiecas uz turpmākajiem diviem mēnešiem," atsaucoties uz slepenu NATO dokumentu, to citē izdevums "Business Insider".

Analizējot minēto dokumentu, izdevums secina, ka alianse Ukrainā prognozē vismaz vēl divus mēnešus sīvu kauju, pirms Krievija spēs sasniegt savus mērķus. Pēc "Business Insider" informācijas, arī Vācijas valdības aprindās ir līdzīgas prognozes. Arī te tiekot runāts par vairākiem mēnešiem karadarbības. Attiecīgi Maskavu interesē Donbass un Luhanskas apgabals, un izeja uz Krimu. Krievijas spēki esot gatavi ilgstošam pozicionālam karam, izmantojot artilēriju.

"Karš – tas ir maniakāli depresīvā psihoze. Maniakālā fāze beigusies, sākusies depresīvā. Nav vērts par to pārdzīvot. Priekšā vēl obsesīvi kompulsīvie traucējumi. Bet tas nozīmē prieku," 31. maijā tviterī rezumē Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

– Война – это маниакально-депрессивный психоз.

Маниакальная фаза закончилась, началась депрессивная.

Но не стоит переживать.

Впереди ещё обсессивно-компульсивное расстройство.

А это означает радость:https://t.co/uuOx9ff6NZ pic.twitter.com/1zofekqiJU

— Arestovych (@arestovych) May 31, 2022