Kas ir Eiropas tirdzniecības "bazuka", ar kuru cer iebiedēt tarifu karali Trampu?
Eiropas Savienības tā dēvētais Pretpiespiešanas instruments (Anti-Coercion Instrument jeb ACI) jeb tautā sauktā "bazuka", par kuru nesen atkal runājis Francijas prezidents Emanuels Makrons, tika apstiprināts Briselē 2023. gadā. Tā mērķis ir atturēt trešās valstis no mēģinājumiem ar ekonomiska spiediena palīdzību panākt politikas izmaiņas ES vai tās dalībvalstīs.
Apstiprināšanas brīdī galvenais drauds tika saskatīts Ķīnā. Pekina tolaik bija "sodījusi" Lietuvu par tās attiecībām ar Taivānu, ieviešot ierobežojumus divpusējā tirdzniecībā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Taču šobrīd arvien biežāk tiek runāts par citu ārēju spēku – Amerikas Savienotajām Valstīm, kas, pēc kritiķu domām, izmanto savu ekonomisko ietekmi, lai ietekmētu Eiropas politiku, tostarp jautājumos, kas saistīti ar Grenlandi.
Šādos apstākļos ACI kļūst par papildu instrumentu ES tirdzniecības arsenālā. Ja tiek panākta vienošanās, ka ārēja valsts ir mēģinājusi piespiest ES vai tās dalībvalsti mainīt politiku, un ja sarunas konflikta atrisināšanai neizdodas, Savienībai ir tiesības veikt pretpasākumus, ievērojot starptautiskās tiesības.
Saskaņā ar Eiropas Savienības skaidrojumu ACI ļauj noteikt importa un eksporta ierobežojumus precēm un pakalpojumiem, kā arī piemērot sankcijas intelektuālā īpašuma tiesībām un ārvalstu tiešajām investīcijām. Papildus tam instruments dod iespēju ierobežot piekļuvi ES tirgum, tostarp publiskajiem iepirkumiem, kā arī regulēt produktu laišanu tirgū, izmantojot ķīmiskos un sanitāros noteikumus.
Līdz šim pretpiespiešanas instruments nav ticis izmantots. Pagājušajā gadā, sarunās par tarifiem starp ASV un ES, Briselē izskanēja idejas par tā aktivizēšanu, tomēr līdz reālai rīcībai tas nenonāca.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
