Ķīna privātās sarunās Eiropai atklājusi, ka negrasās pieļaut Krievijas sakāvi karā

Saruna notikusi trešdien Briselē četru stundu ilgā tikšanās laikā ar ES ārlietu vadītāju Kaju Kallasu, kur, kā informēja amatpersona, notikušas "stingras, bet cieņpilnas diskusijas", aptverot plašu jautājumu loku – kiberdrošību, retzemju metālus, tirdzniecības disbalansu, Taivānu un Tuvajos Austrumos notiekošo.

Amatpersona norādījusi, ka Vana privātie komentāri liecina – Pekinai varētu būt izdevīgs ieildzis karš Ukrainā, lai ASV nespētu pilnībā koncentrēties uz sāncensību ar Ķīnu. Tas saskan ar kritiķu paustajām bažām, ka Ķīnai Ukrainas konflikts ģeopolitiski ir daudz nozīmīgāks nekā tās deklarētā neitralitāte.

Piektdien Ķīnas Ārlietu ministrijas preses brīfingā, komentējot šo informāciju, par kuru vispirms ziņoja "South China Morning Post", Ķīnas pārstāve Mao Ninga atkārtoja Pekinas oficiālo nostāju trīs gadus ilgajā karā.

"Ķīna nav iesaistītā puse Ukrainas jautājumā," sacīja Mao. "Ķīnas nostāja Ukrainas krīzē ir objektīva un konsekventa – sarunas, uguns pārtraukšana un miers. Ieildzis konflikts Ukrainā nav neviena interesēs."
Viņa piebilda, ka Ķīna vēlas politisku risinājumu iespējami drīz: "Kopā ar starptautisko sabiedrību un ņemot vērā iesaistīto pušu gribu, mēs turpināsim spēlēt konstruktīvu lomu šī mērķa sasniegšanai."

Tikmēr Ķīnas publiskie paziņojumi par karu Ukrainā slēpj daudz sarežģītāku ainu. Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins pasludināja "bez ierobežojumiem" partnerību ar Maskavu, un kopš tā laika politiskās un ekonomiskās saites tikai nostiprinājušās.

Ķīna sevi pozicionējusi kā iespējamo miera sarunu veicinātāju, taču, kā iepriekš ziņojis CNN, Pekinai šajā jautājumā ir augsta cena, tostarp iespēja zaudēt Krieviju kā lielu partneri.

Ķīna arī noraidījusi pieaugošās apsūdzības, ka tā sniedz Krievijai gandrīz militāra rakstura atbalstu. Ukraina noteikusi sankcijas vairākām Ķīnas kompānijām par dronu detaļu un tehnoloģiju nodošanu Krievijai raķešu ražošanas vajadzībām. Pēc nesen notikuša masveida uzbrukuma Kijivai Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Sibiha publicēja fotogrāfijas ar Krievijas palaista "Geran-2" kaujas drona atlūzām, uz kurām bija norāde, ka ierīce ražota Ķīnā šī gada 20. jūnijā.

Sibiha uzsvēra, ka tajā pašā naktī Krievijas triecienos Odesā nelielus bojājumus guvusi Ķīnas ģenerālkonsulāta ēka. Viņš norādīja: "Nav labākas metaforas tam, kā Putins turpina eskalēt savu karu un teroru, iesaistot arī citus, tostarp Ziemeļkorejas karavīrus, Irānas ieročus un dažus Ķīnas ražotājus. Eiropas, Tuvo Austrumu un Indo-Klusā okeāna reģiona drošība ir cieši saistīta."

Šogad parādījās arī apsūdzības, ka Ķīnas pilsoņi cīnās kopā ar Krieviju Ukrainā. Pekina to noliedza un atkārtoti aicināja savus pilsoņus "atturēties no dalības jebkuru pušu militārajās darbībās".