Kļūt par ASV satrapu vai iet savu ceļu: kāda būs Eiropas politiskā izvēle, un kā tā izšķirs mūsu nākotni?

Abi runātāji bija skarbi savās uzrunās, uzdodot Eiropai svarīgus jautājumus, uz kuriem jāatbild ātri – kas ir ļoti sarežģīti, ņemot vērā bloka vienprātības lēmumu pieņemšanas procesu, kas parasti notiek ļoti lēni. Tas nebūs viegli arī katras valsts līmenī, jo visas 27 valstis saskaras ar kritiskiem ekonomiskiem izaicinājumiem un ļoti polarizētām politiskajām dalīšanām.

Tomēr tagad Eiropai ir jāizdara būtiska izvēle, un, ņemot vērā Ukrainas kara stāvokli un arvien spiedīgākās prasības no Vašingtonas, laiks iet uz priekšu.

Ideoloģiskā ziņā Eiropa ir spiesta izvēlēties starp MAGA neliberālismu un klasisko liberālismu, kas veido tās pašu pastāvēšanu. Vienkāršāk sakot: lielvaru konkurences laikā ES ir jāizvēlas starp kļūšanu par ASV satrapu vai izlaušanos no tā un pašai vadīt savu ceļu.

Venss agresīvajā uzbrukumā, kas bija tikpat nikns kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa 2007. gada samitā, skaidri norādīja, ka Eiropai jāseko Donaldam Trampam un jāpieņem viņa nacionālistiskā ideoloģija, citādi tai netiks sniegtas aizsardzības garantijas un draudzība.

Kamēr konference bija koncentrēta uz atbildību sadali un palielinātiem aizsardzības izdevumiem, Venss tomēr mainīja scenāriju. Viņš vēlējās daudz vairāk – Eiropai jāpieņem Trampa redzējums par nacionālisma triumfu, pretējā gadījumā tas tiks uzskatīts par nevērtu aizsardzības garantijām un draudzībai. Viņš norādīja uz Eiropu, apsūdzot tās vadītājus brīvas runas ierobežošanā, nespējot apturēt migrāciju un bailēm no vēlētājiem.

Pat daudzi konservatīvie bloka dalībnieki palika šokēti, lai gan viņiem ir savas šaubas par bloka rīcību brīvas runas jautājumā un vilšanās par migrācijas apturēšanas neveiksmi. Vensa skatījums bija ļoti izkropļots un vienkāršoja sarežģītas problēmas. Plus, kritizēt sevi ir viena lieta, bet kad kāds nāk un saka, ka tu esi slikts, ir pavisam cita.

Vensa runa pievērsa lielāku uzmanību Minhenē, bet Zelenska uzruna bija drosmīga, atzīstot, ka attiecības starp Eiropu un ASV tuvojas beigām, un Eiropai ir jāpielāgojas, jo vērtību atšķirības pieaug. Viņš uzsvēra, ka Eiropa ir gatava uzņemties savu lomu: "Es patiešām ticu, ka ir pienācis laiks izveidot Eiropas bruņotos spēkus," sacīja Zelenskis. "Esmu pārliecināts, ka tagad mēs nevaram izslēgt iespēju, ka Amerikas Savienotās Valstis var teikt "nē’ Eiropai, ja tiek apdraudētas viņu intereses."

Zelenskis aicināja Eiropu atgūt kontroli. "Eiropai ir viss nepieciešamais. Eiropa tikai jāapvieno un jāuzsāk rīcība tā, lai neviens nevarētu teikt "nē" Eiropai, norādīt tai, kā rīkoties vai izturēties pret to kā pret vieglu mērķi," viņš teica.

Zelenska runa izraisīja stāvus ovācijas, un, neskatoties uz ASV spēku salīdzinājumā ar Ukrainas situācijas trauslumu, bija skaidrs, kuru runu vairākums dalībnieku atbalstīja. Vensa vārdi tika uzņemti ar nopietnām sejām, aukstiem skatieniem un tikai nelieliem aplausiem no atbalstītāju grupas. Tam sekoja neapmierinātības izteikšana, kad dalībnieki apsprieda viņa uzrunu Minhenes "Bayerischer Hof" viesnīcas kafejnīcās un vestibilos.

Tagad jautājums ir, vai Eiropa rīkosies pēc šīs izvēles. "Varbūt mums vajadzētu pateikties Vensam, ka viņš tik tieši uzbruka Eiropai, jo eiropieši saprata, ka arī Tramps nāks pēc viņiem," sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

"Parīzē viņš burtiski teica, – "nedodiet mums konkurenci mākslīgā intelekta jomā. Atbalstiet mūsu uzņēmumus, noņemiet visus šķēršļus, un tad viss būs labi"… Tad viņš atnāca šeit, un pēc tam, kad uzbruka Eiropas ekonomikas modelim, viņš uzbruka arī tās politiskajam modelim," teica Kuleba. "Tagad viss ir Eiropas rokās. Redzēsim, kā viņi uz to reaģēs."

Un tas ir īstais izaicinājums. Eiropas armija tika pieminēta pirmo reizi 1950. gados, tomēr līdz šim bija daudz vieglāk vienkārši paļauties uz amerikāņiem. Un, ņemot vērā pašreizējo naudas trūkumu, Eiropai nāksies pieņemt grūtas izvēles starp sociālajiem izdevumiem un aizsardzības izdevumiem – debates, kas, visticamāk, vēl vairāk padziļinās iekšējo politisko krīzi, pievienojot kreisās puses neapmierinātību ar politiskajiem līderiem.

Būt vienotiem, kā to uzsver Zelenskis, nav viegli. Ir jāņem vērā arī traucējumi no Trampa "piektās kolonnas" dalībniekiem, piemēram, Ungārijas Viktora Orbāna un Slovākijas Roberta Fico, savukārt Tramps neapšaubāmi izmantos tarifus, lai pielāgotu un mērķētu uz valstīm individuāli.

Tomēr cīņa par Eiropu ir sākusies.