Kļuvis skaidrs, ko Putins varētu pieprasīt miera sarunu laikā – tas skartu arī Latviju

Diktatora rokaspuisis Jurijs Ušakovs paziņojis, ka sarunās starp Krievijas, Ukrainas un ASV pārstāvjiem būtu jāiesaista arī Eiropas valstis, jo to līdzdalība būšot izšķiroša, lai panāktu vienošanos.

Saskaņā ar diplomātisko avotu sniegto informāciju, šī prasība izriet no vēlmes panākt piekāpšanos attiecībā uz NATO paplašināšanos.

Noskaties: "Krievija Ukrainas jautājumā ir uzvedusies labi." Tramps cenšas normalizēt okupantu pozīciju

Kā "The Telegraph" norāda vairāki avoti, ir ticams, ka Putins pieprasīs samazināt NATO militāro klātbūtni Eiropā līdz 1997. gada līmenim – laikposmam pirms bijušā Austrumu bloka valstu pievienošanās aliansei.

"Tas varētu nozīmēt NATO spēku izvešanu no Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī no Somijas, kas aliansei pievienojās 2023. gadā. Visas šīs piecas valstis robežojas ar Krieviju," teikts publikācijā.

Ušakovs gan atzīmējis, ka nesagaida būtisku progresu šīs tikšanās laikā, un raksturoja to kā "izmēģinājuma soli". Tikmēr gan Eiropas, gan Ukrainas amatpersonas pauda gatavību sarunās Abū Dabī apspriest "plašāku pēckara drošības kontekstu Eiropā".

Tomēr augsta ranga avoti uzsver, ka Eiropa joprojām stingri noraida agresorvalsts Krievijas prasības.

"Mūsu nostāja paliek tāda pati, kāda tā bija 2022. gada janvārī," pauda kāda Eiropas amatpersona, atsaucoties uz vēstuli, ko Maskavai nosūtījis bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Vienlaikus diktators Putins licis noprast – ja viņa prasības tiktu izpildītas, būtu iespējams novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā. Tomēr Rietumu alianse kategoriski noraidīja iespēju izvest karaspēku un kodolieročus no bijušo PSRS republiku teritorijām.