Kopā ar sniega trūkumu arī inflācija rada slogu Austrijas slēpošanas kūrortiem
Šajā ziemā Eiropa piedzīvojusi siltuma rekordus, lērumu kalnu kūrortu atstājot bez sniega un piespiežot priekšlaikus atvērt vasaras aktivitāšu trases. Tiesa, sniega trūkums nebūt nav vienīgā problēma, ar kuru šosezon cīnās ziemas prieku atpūtas vietas, arī inflācija rada zināmu slogu, taču tūristus tā nebaida, vēsta "’Associated Press’’.
Austrijas kūrorts Filzmūsā ir viens no tiem, kura plānus uz ziemas priekiem izjauca netipiski augstās gaisa temperatūras. Janvāra sākumā slēpot un snovot gribētājiem kūrortā jāsamierinās ar iespēju ziemas priekus izbaudīt uz vienas sniega strēles. Plašāku trasi kūrortam šosezon nebija iespējams atvērt, jo rekordaugsto gaisa temperatūru dēļ lielākā daļa sniega reģionā vienkārši nokusa.
ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija jau iepriekš brīdinājusi par klimata pārmaiņu draudīgajām sekām, piebilstot, ka pēdējie astoņi gadi bijuši rekordsiltākie. Eksperti skaidro, ka klimata pārmaiņas šosezon ietekmē ne tikai nokrišņus, bet arī floru un faunu.
Tiesa, slēpošanas kūrortos, kuri atrodas augstāk kalnos, piemēram, Arlberga kalnu masīvā, sniega sega spējusi saglabāties visai biezā kārtā un priecē lērumu ziemas prieku baudītāju. Patiesībā slēpotāji un snovotāju "’Ski Arlberg’’ kūrortu "’gāž riņķī’’, un tiek lēsts, ka viesu skaits šosezon beidzot varētu būt atgriezies pirmspandēmijas līmenī.
Ziemas izpriecas kūrortos nav lētākā atpūta, taču to baudītājus nebaida arī inflācija. Vietējās tūrisma aģentūras pārstāve norāda, ka neapšaubāmi cenu kāpums skāris arī slēpošanas kūrortus un "’Ski Arlberg’’ cenas pieaugušas par aptuveni 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Lai arī kūrortu saimnieki ir bažīgi par pieaugošo cenu ietekmi uz ziemas atpūtnieku pieplūdumu, slēpotāji tomēr atzīst, ka pandēmijas laikā ir noilgojušies pēc ziemas priekiem, tāpēc šai pozīcijai vēl pagaidām neplāno taupīt. Vēl jāpiebilst, ka slēpošanas kūrorta cenrādis vienlaikus nav sasniedzis Austrijas inflācijas pīķi, kas pērnā gada oktobrī bija 11%, bet decembrī nokritās uz 10,2%.
Siltās gaisa temperatūras Alpu kūrortiem atņēmušas teju visu sniega segu. Piemēram, 1. janvārī Šveices kūrortā gaisa temperatūra sasniedza +20 grādus pēc Celsija, sasalšanas temperatūru nesasniedzot pat 2000 metru augstumā. Daži valsts tradicionālie slēpošanas kūrorti pat atvēruši savas vasaras riteņbraukšanas trases, bet citi cerībā, ka ziema tomēr atgriezīsies, uz laiku apturējuši savu darbību.
Eksperti lēš, ka pieaugošo klimata pārmaiņu dēļ slēpošanas kūrortu nākotne ir apdraudēta. Vēl pārskatāmā nākotnē savu darbību varēs turpināt tie, kas atrodas augstāk kalnos, taču arī to izdzīvošana ar laiku būs pilnībā atkarīga no mākslīgā sniega pūtējiem.
