Eiropā, tostarp Latvijā, gāzti siltuma rekordi. Klimata pārmaiņas Alpu virsotnēm nozog sniegu

Varšavā, Polijā, 1. janvārī gaisa temperatūra sasniedza +18,9 grādus pēc Celsija, kas ir par 4 grādiem vairāk nekā decembra siltuma rekords, bet Bilbao, Spānijā, +25,1 grādu, kas ir par vairāk nekā 10 grādiem virs vidējās gaisa temperatūras, vēsta BBC. Jāpiebilst, ka Bilbao pirmās janvāra dienas gaisa temperatūra bija līdzvērtīga tām, kādas pilsētā vidēji tiek novērotas jūlijā.

Tāpat Latvijā, Nīderlandē, Lihtenšteinā, Lietuvā, Čehijā, Dānijā un Baltkrievijā laboti nacionālie rekordi, bet Vācijā, Francijā un Ukrainā pārsisti reģionālie siltuma rekordi. Kā arī Lielbritānijā teju ik mēnesi, izņemot decembri, tikušas fiksētas temperatūras augstākas par ierasti vidējo līmeni.

Siltās gaisa temperatūras būtiski ietekmējušas ziemas priekus Alpos. Piemēram, 1. janvārī Šveices kūrortā gaisa temperatūra sasniedza +20 grādus, sasalšanas temperatūru nesasniedzot pat 2000 metru augstumā. Daži valsts tradicionālie slēpošanas kūrorti pat atvēruši savas vasaras riteņbraukšanas trases, bet citi cerībā, ka ziema tomēr atgriezīsies, uz laiku apturējuši savu darbību. Arī slēpošanas kūrortā Austrijā pēdējoreiz snidzis pirms mēneša, bet mākslīgā sniega uzpūšana nav risinājums, jo tuvējās upēs trūkst ūdens.

BBC uzrunātie eksperti lēš, ka slēpošanas kūrortu nākotne klimata pārmaiņu dēļ ir apdraudēta. Savu darbību vēl pārskatāmā nākotnē varēs turpināt tie, kas atrodas augstāk kalnos, jo tur vēl spēj saglabāties zemākas gaisa temperatūras. Taču arī šiem kalnu virsotņu kūrortiem būtu jāsāk domāt par ūdens rezervju uzkrāšanu, jo arī to izdzīvošana ar laiku būs pilnībā jāgulsta uz mākslīgā sniega pūtēju pleciem.

Jānorāda, ka arī Latvijas slēpošanas kalni īslaicīgi pārtraukuši savu darbību silto gaisa temperatūru un dabīgās sniega neesamības dēļ. Piemēram, kā novēroja "’tv3.lv’’, slēpošanas kalns "’Lemberga hūte’’ jau 20. decembrī paziņoja, ka uz laiku ir slēgts, neprecizējot, kad darbību atsāks. Tāpat darbību pārtraucis "’Žagarkalns’’, kas gan sestdien, 7. janvārī, plāno kalnu atkal atvērt ziemas prieku baudītājiem. Kā arī "’Riekstukalns’’ gada nogalē darbību nopauzēja, solot to atsākt ceturtdien, 5. janvārī.

Jaungada diena – siltākā Latvijā pēdējo 100 gadu laikā

Arī Latvijā 1. janvārī fiksēta pēdējos 100 gados augstākā gaisa temperatūra, Daugavpilī sasniedzot +11,1 grādu pēc Celsija. Kā "’tv3.lv’’ skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģijas prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa, šajā siltajā periodā laikapstākļus nosaka aktīvi cikloni Atlantijas okeānā, kuru ietekmē pie mums valda Rietumu gaisa masu plūsmas, kas, savukārt, ziemas periodā mūsu reģionā nodrošina silto gaisa masu ienākšanu.

Lai pie mums valdītu sals, būtu vajadzīgs, lai gaisa masu plūsmas ienāktu no ziemeļiem, no Arktiskajiem reģioniem vai no austrumiem, kur kontinentālās gaisa masas nodrošina to, ka šajā periodā ir īsti ziemas apstākļi. Ziemai tipiskie apstākļi stabili noturējās no novembra otrās puses līdz gandrīz Ziemassvētkiem – dažviet Latvijā izveidojās pat pus metru bieza sniega sega, bija stiprs sals un veidojās ledus. "’Tā kā tam ziemas periodā mūsu reģionā būtu jābūt,’’ teic Krūmiņa.

Taču atmosfēras procesu stabilitātes noturība klimata pārmaiņu ietekmē vairs nav tik liela, līdz ar to iestājās intensīvs atkusnis ar neraksturīgi siltu gaisa masu, attiecīgi Jaungada dienā pārspējot nacionālo siltuma rekordu. Krūmiņa norāda, ka tik intensīvs atkusnis, kādu nupat piedzīvojām, patiesi ir netipisks. Protams, arī iepriekš ziemā to esam novērojuši, bet ne ar tik lielu siltumu un intensitāti, kā dēļ arī Latvijā sākās pali.

Klimata pārmaiņu ietekmē ziemas var kļūt vēl siltākas

LVĢMC klimatologs Edgars Maļinovskis "’tv3.lv’’ paskaidro, ka globālo klimata pārmaiņu ietekmē ir palielinājušās gaisa temperatūras, līdz ar to pastāv lielāka iespēja, ka piedzīvojam siltas, nevis tipiski vēsas ziemas, biežāk vērojami atkušņi, bet retāk – liels sals. Tajā pašā laikā nevar simtprocentīgi apgalvot, ka pie šīs ziemas siltuma tiešā veidā vainojamas vien klimata pārmaiņas, jo vērā jāņem arī citi faktori. Precīziem apgalvojumiem būtu jāveic situācijas modelēšanu, taču klimata pārmaiņu ietekme uz gadalaikiem ir nenoliedzama.

Maļinovskis norāda, ka pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts, ka klimata pārmaiņu ietekmē vairāk iespējama straujāka atmosfēras sasilšana virs Arktikas. Piemēram, 2021. gadā tur bija liels aukstums, kura gaisa masas nokļuva līdz pat Teksasai, tai aiznesot salīdzinoši lielu aukstumu. "’The Guardian’’ vēsta, ka Teksasā togad gaisa temperatūra nokritās līdz -18 grādiem pēc Celsija, atstājot lērumu cilvēku bez elektrības un siltuma padeves, kā dēļ bojā gāja 246 cilvēki.

Jāatgādina, ka arī pērnā decembrī Ziemeļameriku sasniedza aukstās gaisa masas, dažviet termometra stabiņam noslīdot līdz pat -40 grādiem. Arī šajā gadījumā ievērojama daļa iedzīvotāju palika bez siltuma, pārvietošanās apstākļi bija teju neiespējami, un vairāk nekā 60 cilvēki zaudēja dzīvību.

Paraugoties uz situāciju Eiropā, klimatologs skaidro – nākotnes prognozēs redzams, ka ziemas kļūs vēl siltākas, samazināsies vidējā sniega biezums un periods, cik ilgi sniega sega saglabāsies. Var arī atkārtoties 2020. gada "’scenārijs’’, kur visu ziemas periodu lielākajā valsts daļā bija vairāk atkušņu nekā sals un atsevišķās valsts daļās visas ziemas laikā neizveidojās pat niecīga sniega kārta.

"’Klimata pārmaiņu ietekmē atkušņi var tikt novēroti biežāk, arī mazāks sals, taču to neietekmē tikai klimata pārmaiņas. Piemēram, pēdējo desmit gadu laikā veiktie pētījumi rāda – klimata pārmaiņas ietekmē atmosfēras cirkulācija, un var gadīties, ka var mainīties polāro strāvplūsmu ātrums. Tās arvien biežāk var nebūt menadrējošas (līkumotas – red.), kas var radīt straujākas izmaiņas. Tomēr precīzus secinājumus izdarīt nevaram, jo šādas izmaiņas ietekmē vēl citi faktori, ne tikai klimata pārmaiņas,’’ uzsver Maļinovskis.

Sals Latvijā atgriežas

Tiesa, intensīvais atkusnis rimstas, un jau tūliņ atgriezīsies intensīvs sals. "’Aukstuma iestāšanās sākās jau šodien – naktī daudzviet Latvijā bija neliels sals līdz -2 grādiem pēc Celsija, bet lietu ir nomainījis slapjš sniegs un sniegs, veidojot plānu sniega kārtu uz zemes,’’ stāsta LVĢMC Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Naktī uz ceturtdienu, 5. janvāri, Latviju sasniegs jauna, ļoti intensīvu nokrišņu zona. Sagaidāma intensīva snigšana un putināšana, kā dēļ LVĢMC, iespējams, varētu uzsludināt oranžo brīdinājumu. Lielāko Latvijas teritoriju naktī uz ceturtdienu noklās sniegs, un no rīta sniega sega Kurzemē, Zemgalē, iespējams, arī Sēlijā un dažviet Latgalē varētu pārsniegt arī 10 centimetru biezumu. Tāpat gaidāmā sala laikā Vidzemē un Latgalē termometra stabiņš varētu noslīdēt arī līdz -20 grādu atzīmei.

Taujāta, cik ilgi uzkavēsies ziemīgie laikapstākļi, Krūmiņa teic – atkušņa atgriešanos varam sagaidīt jau nākamnedēļ. Informācija nav absolūti viennozīmīga par to, vai atkusnis skars visu Latvijas teritoriju, taču tas, visticamāk, būs vērojams Kurzemē un Zemgalē.

Vienlaikus Krūmiņa aicina sekot līdzi aktuālajai laika prognozei šīs nedēļas beigās un nākamās sākumā. Kādēļ? "’Pastāv iespēja, ka tomēr aukstās gaisa masas virs kontinentālās Krievijas teritorijas būs gana noturīgas, līdz ar to siltums Latviju varētu pilnībā nepārņemt, bet gan daļēji saglabāt ziemai raksturīgos laikapstākļus. Tāpat līdzvērtīgu iespējamību saglabā silto gaisa masu ietekme – tās varētu kļūt dinamiskākas un intensīvāk ieplūst mūsu reģionā, veicinot atkusni,’’ paskaidro Krūmiņa.