Kosova nolēmusi veidot savu armiju – NATO un ES norāda, ka tam var būt sliktas sekas

Kosovas pastāvēšanas garants līdz šim bijuši NATO miera uzturētāji – aptuveni 4000 karavīru stipra vienība, kas gādā par to, lai nerastos iekšējie konflikti un nesaskaņas ar kaimiņos esošo Serbiju. Kosovā līdz šim pastāvēja drošības spēku grupa, kuras pārziņā bija kārtības uzturēšana un iekšējo problēmu novēršana, piemēram mīnu likvidēšana.

Tomēr vakar Kosovas parlaments vairāk kā pārliecinoši atbalstīja likumprojektu par armijas izveidi. Tā varētu sastāvēt no 5000 karavīriem, tiktu izveidota 10 gadu periodā, un militārais spēks, pēc premjera vārdiem, nodrošinātu mieru reģionā.

"Aicinām reģionālās armijas veidot mierīgas partnerattiecības. Sāksim ar aicinājumu Albānijai, Melnkalnei, Maķedonijai, bet vēlamies attiecības arī ar Serbijas armiju, jo kādu dienu vēlamies mieru ar Serbiju," paziņojis Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs.

Iedzīvotāji Prištinā norāda, ka ir priecīgi par izmaiņām, kaut vai simboliskā ziņā. "Armiju mums vajadzēja izveidot jau krietni ātrāk," pauž vietējais iedzīvotājs Škelzens Bunjaku. "Pēc daudziem upuriem, ko nesa Kosovas tauta, beidzot mums ir armija. Ar starptautiskās kopienas palīdzību – šī ir mūsu laimīgākā diena," viņam piebalso cits iedzīvotājs – Rečeps Gara.

Lēmums izpelnījies stingrāko nosodījumu no Belgradas – tur amatpersonas komentāros par Kosovas lēmumu norādījušas,ka ir gatavas aizsargāt serbu etniskās grupas no jebkādiem manevriem. Serbija uzskata, ka līdz ar armijas izveidi minoritāte tiks apspiesta. Kosovā ir vairākas teritorijas – serbu anklāvi, kuros kopā dzīvo zem pieciem procentiem valsts iedzīvotāju. Lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir etniskie albāņi.

"Ja gadījumā Kosovas armija jums uzbruks, Serbijai pietiks spēka jūs aizsargāt!" paudis Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.

Pārsteigumu un bažas izteikusi arī NATO un Eiropas Savienība. Kosova savā desmit gadu ilgās pastāvēšanas laikā galvenokārt balstījusies uz Rietumu sniegto atbalstu, drošības struktūrām un naudu. Politikas eksperti Prištinā gan uzskata, ka lielākoties attiecībām nevajadzētu mainīties, tomēr būs redzama lielāka Serbijas pretestība.

"Serbija centīsies rosināt īpašu ANO drošības padomes sesiju, tomēr tās rezultāts neko nemainīs, un Kosovas lēmums paliks spēkā," norāda Prištinas Eiropas lietu un attīstības institūta direktors Labino Greičevči.

Kosova jau kopš izveides ir tiekusies integrēties Eiroatlantiskajā valstu kopā, tomēr pēdējie mēneši salikuši sprunguļus šo centienu riteņos. Jau iepriekš Priština noteica iespaidīgus 100 procentu lielus ievedmuitas tarifus Serbijas precēm. Armijas izveide turpmākajos mēnešos var radīt lielāku spriedzi reģionā, kas raisa bažas Rietumvalstīs par trauslā miera perioda izskaņu.