Kremļa kāja Eiropas Padomes durvīs: vai Latvijas prezidentūras laikā to izdosies izspert?
Vairāki desmiti Krievijas pilsoņu turpina strādāt Eiropas Padomes (EP) struktūrās par spīti tam, ka viņu pārstāvētā valsts jau vairāk nekā gadu ir izslēgta no šīs cilvēktiesību organizācijas. Krievu klātbūtne rada augstus drošības riskus, kā arī diplomātiskas un juridiskas galvassāpes.
Turpmākos sešus mēnešus (17.05.2023. – 15.11.2023.) Latvija prezidē Eiropas Padomes Ministru komitejā. Ārlietu ministrs un jaunievēlētais Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs (JV) šīs prezidentūras kontekstā jau vairākkārt norādījis, ka Krievijas pilsoņu nodarbinātība EP struktūrās ir nepieņemama.
"Grūti teikt, vai izdosies, bet strādāsim"
Jautāts par izredzēm Latvijas prezidentūras laikā pielikt punktu Krievijas pilsoņu nodarbinātībai padomē, Rinkēvičs "tv3.lv" sacīja: "Šobrīd grūti teikt, vai nākamo sešu mēnešu laikā tas izdosies, bet strādāsim."
"Latvija šo jautājumu turēs EP Ministru komitejas darba kārtībā, strādājot ar organizācijas sekretariātu."
Skaidrojot, kāpēc šo jautājumu jau ilgāk nekā gadu nav izdevies atrisināt, ārlietu ministrs atzīmē, ka galvenais darba devējs ir EP sekretariāts, kas atsaucas uz juridiskiem šķēršļiem.
Iepriekš arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu nosūtīja oficiālu vēstuli EP ģenerālsekretārei Marijai Pejčinovičai Buričai, uzsverot, ka saistībā ar Maskavas izraidīšanu no organizācijas "mēs nevaram veikt tikai daļu no uzdevuma".
Kā atzīmējis Reinsalu, fakts, ka agresorvalsts pilsoņi turpina strādāt Eiropas Padomē, nepārprotami grauj uzticību organizācijai, kuras uzdevums ir aizstāvēt un stiprināt mūsu kopīgās vērtības, cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Viņš piebildis, ka nedrīkst novērtēt par zemu arī ar to saistītos drošības riskus, – vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Estonian FM urges Council of Europe to fire Russian citizens still on staff#Estonia https://t.co/42xSpBoOYb
— ERR News (@errnews) March 18, 2023
Līdz 1. jūlijam veic riska analīzi
Krievija no organizācijas tika izslēgta pagājušā gada martā, dalībvalstīm reaģējot uz Kremļa agresiju Ukrainā, tomēr daļa agresorvalsts pilsoņu līdz pat šai dienai saglabājuši savas darbavietas EP.
Latvija un Igaunija nav vienīgās no 46 EP dalībvalstīm, kuras neapmierina Krievijas pilsoņu klātbūtne organizācijā, kas 1949. gadā tika dibināta ar mērķi aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. Īpaši dusmīgi par šādu situāciju ir ukraiņi.
Ukrainas pārstāvis padomē Viktors Ņikitjuks aģentūrai AFP uzsvēris, ka organizācijas sekretariātā jābūt vien tās dalībvalstu pilsoņiem: "Krievijas valstspiederīgo klātbūtne Eiropas Padomē grauj šīs starptautiskās iestādes drošību un uzticamību."
Līdz 1. jūlijam ir jāveic riska analīze par katru Eiropas Padomē nodarbināto Krievijas pilsoni, pievēršot īpašu uzmanību tam, vai persona nav pakļauta "ārējam spiedienam", – šādu pienākumu organizācijas ģenerālsekretāram uzdevušas dalībvalstis.
EP algu sarakstos joprojām ap 40 Krievijas pilsoņu
Kā vēsta izdevums "Euractiv", EP struktūrās kopumā ir nodarbināti aptuveni 2000 cilvēku – daļai ir terminēti darba līgumi, bet daļai tie slēgti uz nenoteiktu laiku. Eiropas Padomē joprojām strādā vairāk nekā 40 Krievijas valstspiederīgo, kas ir par 50 mazāk nekā tas bija vēl gada sākumā.
Council of Europe under scrutiny over remaining Russian staffers #CouncilofEurope #espionnage #Russianinvasion https://t.co/sZsITI3URH
— Euractiv (@Euractiv) May 12, 2023
Organizācija joprojām ir potenciāli neaizsargāta pret Krievijas ietekmi un informācijas vākšanu, – medijam teicis kāds diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti. Tā kā šīm personām joprojām ir piekļuve EP dokumentiem un diskusijām, tas varot radīt potenciālu kaitējumu.
Kopš Krievijas izmešanas no EP, tās darbinieku terminētie līgumi vairs netiek pagarināti. Taču algu sarakstos joprojām ir krievu, kuriem noslēgti beztermiņa līgumi. Viņus atbrīvojot, EP draud tiesāšanās par nepamatotu atlaišanu. Turklāt daži no tiem, kas palikuši, ieņem augstus amatus iestādē, – atzīmē izdevums.
Nelāga atmosfēra un dīvainas situācijas
Nelāgo situāciju, kas ir izveidojusies, labi ilustrē pagājušā gada novembra incidents, kad padomes ģenerālsekretāres Marijas Pejčinovičas Buričas tikšanās ar Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvi tika noorganizēta klātesot augsta ranga Maskavas amatpersonai.
Starp pārceltajiem darbiniekiem ir arī Krievijas pilsonis Igors Ņebivajevs – Krievijas slepenā dienesta ģenerāļa dēls.
Russian national Igor Nebyvaev, executive secretary of Council of Europe's anti-money laundering program Moneyval, has family ties with Russia's Foreign Intel Service – his father serves in Moscow as an intelligence general, according to Bild.https://t.co/kYXhMRWQJm
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 17, 2023
Daži no Eiropas Padomē strādājošajiem krieviem pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti Francijā, ir ieguvuši arī Francijas pilsonību, kas, pēc vairāku avotu teiktā, dod iestādei iespēju panākt, lai problēma izzustu, vienkārši pārceļot viņus uz Francijas personāla kvotu, – atzīmē "Euractiv".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
