Uz saturu

Kremļa kāja Eiropas Padomes durvīs: vai Latvijas prezidentūras laikā to izdosies izspert?

Vairāki desmiti Krievijas pilsoņu turpina strādāt Eiropas Padomes (EP) struktūrās par spīti tam, ka viņu pārstāvētā valsts jau vairāk nekā gadu ir izslēgta no šīs cilvēktiesību organizācijas. Krievu klātbūtne rada augstus drošības riskus, kā arī diplomātiskas un juridiskas galvassāpes.

2023. gada 1. jūnijā 8:09

Turpmākos sešus mēnešus (17.05.2023. – 15.11.2023.) Latvija prezidē Eiropas Padomes Ministru komitejā. Ārlietu ministrs un jaunievēlētais Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs (JV) šīs prezidentūras kontekstā jau vairākkārt norādījis, ka Krievijas pilsoņu nodarbinātība EP struktūrās ir nepieņemama.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Grūti teikt, vai izdosies, bet strādāsim"

Jautāts par izredzēm Latvijas prezidentūras laikā pielikt punktu Krievijas pilsoņu nodarbinātībai padomē, Rinkēvičs "tv3.lv" sacīja: "Šobrīd grūti teikt, vai nākamo sešu mēnešu laikā tas izdosies, bet strādāsim."

Edgars Rinkēvičs
ārlietu ministrs, jaunievēlētais Latvijas prezidents

"Latvija šo jautājumu turēs EP Ministru komitejas darba kārtībā, strādājot ar organizācijas sekretariātu."

Skaidrojot, kāpēc šo jautājumu jau ilgāk nekā gadu nav izdevies atrisināt, ārlietu ministrs atzīmē, ka galvenais darba devējs ir EP sekretariāts, kas atsaucas uz juridiskiem šķēršļiem.

Iepriekš arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmas Reinsalu nosūtīja oficiālu vēstuli EP ģenerālsekretārei Marijai Pejčinovičai Buričai, uzsverot, ka saistībā ar Maskavas izraidīšanu no organizācijas "mēs nevaram veikt tikai daļu no uzdevuma".

Kā atzīmējis Reinsalu, fakts, ka agresorvalsts pilsoņi turpina strādāt Eiropas Padomē, nepārprotami grauj uzticību organizācijai, kuras uzdevums ir aizstāvēt un stiprināt mūsu kopīgās vērtības, cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Viņš piebildis, ka nedrīkst novērtēt par zemu arī ar to saistītos drošības riskus, – vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Līdz 1. jūlijam veic riska analīzi

Krievija no organizācijas tika izslēgta pagājušā gada martā, dalībvalstīm reaģējot uz Kremļa agresiju Ukrainā, tomēr daļa agresorvalsts pilsoņu līdz pat šai dienai saglabājuši savas darbavietas EP.

Latvija un Igaunija nav vienīgās no 46 EP dalībvalstīm, kuras neapmierina Krievijas pilsoņu klātbūtne organizācijā, kas 1949. gadā tika dibināta ar mērķi aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā. Īpaši dusmīgi par šādu situāciju ir ukraiņi.

Ukrainas pārstāvis padomē Viktors Ņikitjuks aģentūrai AFP uzsvēris, ka organizācijas sekretariātā jābūt vien tās dalībvalstu pilsoņiem: "Krievijas valstspiederīgo klātbūtne Eiropas Padomē grauj šīs starptautiskās iestādes drošību un uzticamību."

Līdz 1. jūlijam ir jāveic riska analīze par katru Eiropas Padomē nodarbināto Krievijas pilsoni, pievēršot īpašu uzmanību tam, vai persona nav pakļauta "ārējam spiedienam", – šādu pienākumu organizācijas ģenerālsekretāram uzdevušas dalībvalstis.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

EP algu sarakstos joprojām ap 40 Krievijas pilsoņu

Kā vēsta izdevums "Euractiv", EP struktūrās kopumā ir nodarbināti aptuveni 2000 cilvēku – daļai ir terminēti darba līgumi, bet daļai tie slēgti uz nenoteiktu laiku. Eiropas Padomē joprojām strādā vairāk nekā 40 Krievijas valstspiederīgo, kas ir par 50 mazāk nekā tas bija vēl gada sākumā.

Organizācija joprojām ir potenciāli neaizsargāta pret Krievijas ietekmi un informācijas vākšanu, – medijam teicis kāds diplomāts, kurš vēlējās saglabāt anonimitāti. Tā kā šīm personām joprojām ir piekļuve EP dokumentiem un diskusijām, tas varot radīt potenciālu kaitējumu.

Kopš Krievijas izmešanas no EP, tās darbinieku terminētie līgumi vairs netiek pagarināti. Taču algu sarakstos joprojām ir krievu, kuriem noslēgti beztermiņa līgumi. Viņus atbrīvojot, EP draud tiesāšanās par nepamatotu atlaišanu. Turklāt daži no tiem, kas palikuši, ieņem augstus amatus iestādē, – atzīmē izdevums.

Nelāga atmosfēra un dīvainas situācijas

Nelāgo situāciju, kas ir izveidojusies, labi ilustrē pagājušā gada novembra incidents, kad padomes ģenerālsekretāres Marijas Pejčinovičas Buričas tikšanās ar Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas pārstāvi tika noorganizēta klātesot augsta ranga Maskavas amatpersonai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Starp pārceltajiem darbiniekiem ir arī Krievijas pilsonis Igors Ņebivajevs – Krievijas slepenā dienesta ģenerāļa dēls.

Daži no Eiropas Padomē strādājošajiem krieviem pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti Francijā, ir ieguvuši arī Francijas pilsonību, kas, pēc vairāku avotu teiktā, dod iestādei iespēju panākt, lai problēma izzustu, vienkārši pārceļot viņus uz Francijas personāla kvotu, – atzīmē "Euractiv".

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm