Krievija miera sarunās nerīkojas godprātīgi un cenšas vilcināt procesu, norāda Polijas amatpersona

"Intervijā raidījumam "Europe Today" Ņemčickis pauda cerību, ka Savienotajām Valstīm izdosies panākt lielāku elastību no Maskavas puses. "Es patiešām ceru, ka ASV spēs pārliecināt Krieviju būt radošākai," sacīja Polijas politiķis, vienlaikus uzsverot, ka, kamēr Ukraina ir veikusi nozīmīgus soļus kara izbeigšanai, Krievija "cenšas paildzināt diskusiju".

Šī būs jau otrā sarunu kārta pēc tam, kad iepriekšējās pārrunas pagājušajā mēnesī noslēdzās bez būtiska progresa.

Ņemčickis norādīja, ka Krievijas triecieni Ukrainas civilajai enerģētikas infrastruktūrai, tostarp Kijivā, liecina par Maskavas nodomu turpināt karu. Ukraina pašlaik piedzīvo īpaši bargu ziemu, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –20 grādiem pēc Celsija.

"Mēs redzam, ka Krievija mērķtiecīgi uzbrūk siltumapgādes un elektroenerģijas ražošanai. Tas ir ļoti satraucoši," uzsvēra Polijas valsts sekretārs.

Vienlaikus Ņemčickis saglabā piesardzīgu optimismu, atsaucoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, ka sarunas esot daudzsološas. "Prezidents Tramps ir paziņojis, ka sarunas ir daudzsološas," Ņemčickis sacīja "Euronews", piebilstot, ka viņš sagaida "kāda veida vienošanos, kas būtu izdevīga Eiropai, izdevīga ASV un arī pasaules mieram, jo tieši tas šeit ir uz spēles".

Runājot par iespējamiem teritoriāliem kompromisiem, Polijas politiķis uzsvēra, ka šis lēmums nevar tikt pieņemts bez Ukrainas. "Es nedomāju, ka mūsu ziņā ir teikt, ka Ukrainai būtu jādara tas vai cits," sacīja Ņemčickis, uzsverot, ka sarunām jābūt vērstām uz spiediena palielināšanu pret Krieviju, nevis Ukrainu.

Komentējot nesen izskanējušo iespējamo 2027. gada termiņu Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), Ņemčickis atzina, ka tas būtu ļoti sarežģīti. "Tas būtu ļoti grūti," viņš sacīja, piebilstot, ka, lai gan Ukraina varētu pievienoties ES salīdzinoši drīz, viņš "negribētu koncentrēties uz konkrētu datumu, bet gan uz pašu faktu, ka Ukraina kļūst par ES dalībvalsti".