Krievija varētu gatavot "viltus karoga" operācijas Baltijas valstīs, brīdina Lietuva
Lietuvas institūcijas pastiprinājušas kritiskās infrastruktūras aizsardzību pēc izlūkdienestu brīdinājumiem, ka Krievija varētu apsvērt provokācijas Baltijas valstīs. Pēc prezidenta Gitana Nausēdas biroja teiktā, par iespējamiem draudiem informēti arī NATO sabiedrotie, bet situāciju pastāvīgi uzrauga Lietuvas drošības dienesti, vēsta "tv3.lt".
Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas birojā norāda, ka visas atbildīgās valsts institūcijas veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos drošības apdraudējumus Baltijas reģionā. Papildu soļi kritiskās infrastruktūras aizsardzībai sperti jau maijā pēc Valsts aizsardzības padomes sēdes.
Toreiz padome aicināja armiju sadarbībā ar Sabiedriskās drošības dienestu turpināt stiprināt gaisa telpas aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot pretdronu sistēmām un stratēģiski svarīgu objektu apsardzei.
"NATO partneri, protams, ir informēti par Krievijas apsvērumiem saistībā ar iespējamām provokācijām Baltijas reģionā. Lietuvas dienesti uzrauga situāciju un regulāri informē prezidentu," ziņu aģentūrai ELTA norādīja prezidenta biroja pārstāvji.
Kā vēsta Lietuvas mediji, militārajam izlūkdienestam ir informācija, ka Krievija apsver iespēju uzbrukt kritiskajai infrastruktūrai Baltijas reģionā, izmantojot Ukrainā ražotus dronus. Par šādu scenāriju pirmais ziņoja portāls "15min".
Saskaņā ar medija rīcībā esošo informāciju Krievija varētu izmantot pārtvertus Ukrainas dronus, lai radītu iespaidu, ka uzbrukuma avots nav Krievija. Šāda taktika tiek dēvēta par "viltus karoga" operāciju, kad uzbrukuma īstenotājs cenšas novelt atbildību uz citu valsti.
Jūlija beigās Lietuva jau paziņoja par stratēģisko objektu apsardzes pastiprināšanu uz nenoteiktu laiku. Starp īpaši aizsargājamiem objektiem ir Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, elektroenerģijas starpsavienojums "LitPol Link" ar Poliju, transformatoru apakšstacija Alītas rajonā un Krones hidroakumulācijas elektrostacija.
Pēdējo mēnešu laikā Baltijas valstīs un Somijā vairākkārt reģistrēti gaisa telpas pārkāpumi, kas saistīti ar no kursa novirzītiem Ukrainas droniem. Vienlaikus Kremlis regulāri apsūdz Baltijas valstis par it kā Ukrainas militāro operāciju atbalstīšanu, ļaujot izmantot savu teritoriju stratēģiskiem mērķiem.
Lietuvas Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Rēmigijs Motuzs uzskata, ka iespējamie Krievijas plāni ir daļa no plašākas informācijas ietekmes un iebiedēšanas kampaņas.
"Mērķis ir ietekmēt Lietuvas sabiedrību, radot iespaidu, ka karš Ukrainā mums nav izdevīgs un ir radījis problēmas arī Lietuvai. Tāpat tiek mēģināts ietekmēt Eiropas Savienības valstu attieksmi un mazināt atbalstu Ukrainai," ELTA sacīja Motuzs.
Viņš uzsvēra, ka līdz ar kara turpināšanos Ukrainā šādas provokācijas un mēģinājumi iebiedēt sabiedrību, visticamāk, turpināsies. "Kamēr karš Ukrainā turpināsies, tikmēr būs arī provokācijas un iebiedēšanas mēģinājumi. Tas ir dabiski, jo mēs esam vieni no aktīvākajiem Ukrainas atbalstītājiem," piebilda politiķis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
