Kur atrodas ASV bāzes un vai Irāna tās var sasniegt?

Irānas drons svētdienas vakarā trāpīja ASV Jūras spēku bāzei Bahreinā, izraisot plašu ugunsgrēku. Trieciens notika netālu no Lielbritānijas jūras spēku infrastruktūras, taču teritorija bija evakuēta un cietušo nebija.

Tikmēr Kuveitas pretgaisa aizsardzība kļūdas dēļ notrieca trīs ASV F-15 iznīcinātājus, kas piedalījās ar Irānu saistītās operācijās. Visi seši apkalpes locekļi veiksmīgi katapultējās un tika izglābti. Kipras valdība paziņoja, ka divi bezpilota lidaparāti, kas virzījās uz Lielbritānijas Akrotiri aviobāzi, tika pārtverti.

Noskaties: Tramps paziņo, ka operācija Irānā var ilgt līdz pat piecām nedēļām vai ilgāk

Vai Irānas raķetes var sasniegt ASV bāzes?

Irānai ir viens no plašākajiem raķešu arsenāliem Tuvajos Austrumos. Militārie analītiķi to raksturo kā daudzveidīgu sistēmu – no īsa un vidēja darbības rādiusa ballistiskajām raķetēm līdz spārnotajām raķetēm un droniem, skaidro "Al Jazeera".

Lasi vēl: Irāna sola triecienus "ar visu savu spēku": cik tālu stiepjas tās militārais arsenāls?

Garākās darbības rādiusa Irānas ballistiskās raķetes spēj sasniegt 2000–2500 kilometru attālumu. Tas nozīmē, ka to darbības zonā atrodas Izraēla un ASV bāzes Persijas līča reģionā, taču tās nespēj sasniegt pašu ASV teritoriju vai Eiropu.

Pat īsa darbības rādiusa raķetes (~700 km) ļauj Irānai sasniegt:

• Irāku
• Kuveitu
• Kataru
• Omānu
• Apvienotos Arābu Emirātus
• Bahreinu

Šīs valstis atrodas tieši pāri Persijas līcim vai relatīvi tuvu Irānas teritorijai, kas nozīmē ļoti īsu brīdinājuma laiku pretgaisa aizsardzībai.

Plašākā reģionā ASV uztur militāru klātbūtni vismaz 19 vietās. Pastāvīgās bāzes atrodas Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jordānijā, Kuveitā, Katarā, Saūda Arābijā un AAE. Desmitiem tūkstošu ASV karavīru izvietoti Persijas līča arābu valstīs – ģeogrāfiski daudz tuvāk Irānai nekā Izraēla.

Lai gan šajās bāzēs ir moderni pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļi, brīdinājuma laiks būtu ievērojami īsāks nekā Izraēlai, kas atrodas tālāk. Pat Izraēlai nav izdevies pārtvert pilnīgi visus ienākošos triecienus.

Vienlaikus Irānas iespējas nav neierobežotas – vidēja darbības rādiusa raķešu krājumi, iespējams, ir samazināti, un palaišanas vietas var ātri kļūt par mērķi ASV un Izraēlas prettriecieniem.

VIDEO: ASV nav plāna – kas turpmāk notiks Irānā

Kur atrodas galvenās ASV un Lielbritānijas bāzes?

Bahreina: NSA Bahreina ir ASV Jūras spēku Centrālās pavēlniecības un Piektās flotes mājvieta. Dziļūdens osta spēj uzņemt lidmašīnu bāzes kuģus, pretmīnu kuģus un krasta apsardzes vienības. Vēsturiski šeit darbojusies arī Lielbritānijas Karaliskā flote.

Irāka: ASV uztur vairākas bāzes, tostarp Al Asad un Al Harir aviobāzes, kā arī virkni nometņu un atbalsta punktu. ASV okupācijas laikā (2003–2011) valstī atradās līdz 170 000 karavīru.

Kuveita: Ali Al Salem aviobāze ir viena no galvenajām ASV gaisa operāciju bāzēm reģionā, kur izvietota 386. Gaisa ekspedīcijas vienība. Šo bāzi iepriekš izmantojusi arī RAF.

Katara: Al Udeid aviobāze ir lielākā ASV aviobāze reģionā. Tajā atrodas ap 10 000 karavīru, kā arī ASV Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) priekšējā štāba elements.

Saūda Arābija: Prinča Sultāna aviobāze ir nozīmīgs ASV gaisa spēku darbības punkts. Netālu no Rijādas esošais Eskan ciemats kalpo kā dzīvojamā infrastruktūra militārpersonām.

Apvienotie Arābu Emirāti: Al Dafra aviobāze ir ASV 380. Gaisa ekspedīcijas vienības bāze ar 10 aviācijas eskadriļām, tostarp MQ-9 Reaper droniem. Tur atrodas arī Persijas līča Gaisa kara centrs. RAF darbojas no Al Minad gaisa bāzes, kas 2024. gadā tika pasludināta par pastāvīgu Lielbritānijas militāro objektu.

Jordānija: Muvafaka Saltī aviobāzes modernizācijai 2018. gadā tika piešķirti 143 miljoni dolāru. Tajā darbojas arī Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas spēki.

Omāna: Dukmas ostā atrodas Apvienotās Karalistes kopīgā loģistikas atbalsta bāze – stratēģiski nozīmīga jūras infrastruktūra ārpus Persijas līča, bet austrumos no Suecas.

Kipra: Lielbritānijai Kiprā ir divas Suverēnās bāzu teritorijas – Akrotiri un Dekelija. RAF Akrotiri ir galvenā operāciju bāze reģionā, no kuras tiek veikti iznīcinātāju, degvielas uzpildes, transporta un izlūkošanas lidojumi.

Vai Irāna var sasniegt ASV objektus Turcijā?

Īsā atbilde – jā. Attālums no Irānas līdz Turcijā esošajām bāzēm ir apmēram 1000 kilometru. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka Turcija ir NATO dalībvalsts, jebkāda Irānas militāra rīcība šajā virzienā būtu eskalējošs solis.

Turcijā ASV militārā klātbūtne ir koncentrēta divos stratēģiski nozīmīgos objektos – Indžirlikas gaisa bāzē valsts dienvidos un Kiredžikas aviobāzē austrumos. Indžirlikas aviobāze, kas atrodas netālu no Adanas un aptuveni 110 kilometrus no Sīrijas robežas, kalpo kā nozīmīgs NATO operāciju mezgls ar rotējošu ASV Gaisa spēku klātbūtni, nodrošinot loģistiku, gaisa operācijas un reģionālo atbalstu; tā tiek uzskatīta arī par vienu no vietām, kur NATO ietvaros varētu tikt glabāti ASV kodolieroči.

Savukārt Kiredžikas aviobāzē Malatjas provincē izvietots AN/TPY-2 agrīnās brīdināšanas radars, kas ir daļa no NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas un paredzēts ballistisko raķešu palaišanas savlaicīgai konstatēšanai no Irānas virziena, padarot šo objektu par būtisku elementu Eiropas kolektīvās drošības arhitektūrā.

Abi objekti atrodas Irānas raķešu sasniedzamībā, taču jebkurš tiešs trieciens Turcijā radītu daudz plašāku starptautisku konfliktu, jo Turcija ir NATO dalībvalsts un Kiredžikas aviobāze ir daļa no NATO pretraķešu vairoga.

Uzbrukums Turcijā esošai ASV/NATO infrastruktūrai potenciāli aktivizētu NATO 5. pantu. Tādēļ militāri tas ir iespējams, bet politiski – ārkārtīgi eskalējošs solis.

Ģeogrāfiski lielākā daļa ASV bāzu Persijas līča valstīs atrodas Irānas īsa vai vidēja darbības rādiusa raķešu sasniedzamībā. Tuvums nozīmē ļoti ierobežotu reaģēšanas laiku un paaugstinātu risku.

Tomēr Irānas spēju ierobežo prettriecienu risks, izlūkošanas pārākums un modernās pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas izvietotas šajās bāzēs. Tādēļ konflikta eskalācija nozīmētu augstu risku abām pusēm un potenciāli plašu reģionālu destabilizāciju.