Latvija vēl neatmet cerību "Rail Baltica" pabeigt laikā, bet Igaunijā jūtama neticība

Igaunijai projekta īstenošanai vēl trūkst aptuveni 1,2 miljardi eiro, taču situācija Latvijā ir vēl sarežģītāka – finansējums šobrīd pietiek tikai aptuveni 50 kilometru izbūvei Lietuvas virzienā.

Igaunijas parlamenta valsts budžeta kontroles īpašā komisija pirmdien tikās ar Latvijas politiķiem un Eiropas Revīzijas palātas pārstāvjiem. Sēdē izskanēja šaubas, vai pirmo posmu patiešām izdosies pabeigt četros gados, kā plānots.

Komisijas vadītājs un partijas "Isamaa" priekšsēdētājs Urmass Reinsalu bija tiešs: "Šī projekta vadība ir vāja. Tai jābūt stingri nodrošinātai starpvalstu līmenī."

Viņš uzsvēra, ka Igaunijai būtu jācenšas noslēgt vismaz divpusēja vienošanās ar Latviju, lai nodrošinātu, ka abu valstu ieguldījumi tiek veikti līdzvērtīgā tempā. "Arī Igaunijas nodokļu maksātājiem jābūt pārliecībai, ka mūsu investīcijas nozīmē simetrisku izbūvi arī Latvijā," piebilda politiķis.

Igaunijas infrastruktūras ministrs Kulders Leiss gan uzskata, ka papildu līgumi nav nepieciešami. "Pastāv trīs valstu vienošanās, kur visu valstu premjeri vairākkārt Eiropas Komisijai apliecinājuši – 2030. gads ir mērķis," viņš norādīja.

Ministrs atzina, ka lielākais risks būtu politisks lēmums kādā no valstīm apturēt projektu. Tomēr Latvija un Lietuva esot apstiprinājušas, ka darbi turpināsies atbilstoši grafikam, un valstis gatavojas arī kopīgam vilcienu iepirkumam.

Uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" tehniskais vadītājs Lauri Ulms atzina, ka laika grafiks joprojām ir sasniedzams, taču izšķiroša būs finansējuma pieejamība. "Ja finansējums ir pietiekams, šis ir pēdējais brīdis pieņemt nepieciešamos lēmumus un pabeigt izbūvi arī mūsu virzienā," viņš sacīja.

Ulms arī norādīja, ka līdzšinējie iepirkumi Latvijā bijuši aptuveni par trešdaļu dārgāki nekā Igaunijā. Viņaprāt, to ietekmējusi gan mazāka projekta sagatavotība Latvijā, gan lielāki riski, ko būvnieki iekļāvuši cenās. "Arī ģeotehniskie apstākļi var būt sarežģītāki nekā Igaunijā," viņš piebilda.

Trūkstošais finansējums tiks prasīts nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā, par kuru lēmums gaidāms pēc diviem gadiem. Leiss uzsvēra, ka aizsardzības jomai nākotnē tiks atvēlēts lielāks finansējums un "Rail Baltica" tiekot uzskatīts arī par stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras projektu.

"Finansējuma situācija nepārtraukti mainās. Jau 2026.–2027. gadā iespējams piesaistīt līdzekļus no iepriekšējā perioda atlikumiem. Šeit nav pamata traģēdijai," sacīja ministrs.