Ļaunuma impērijas dezertieri. Krievi glābiņu no kara meklē kaimiņos

Jevgēņijs veiksmīgi izvairījās no karošanas un dezertēja, taču viņa jaunā dzīve, bez pārsteigumiem, sagādājusi vilšanos, jo Rietumvalstīs, pret kurām Krievija pasludinājusi teju vai svēto karu, viņš ir atstumts un nevēlams.

"Aiziet vari tikai ievainots vai miris. Neviens nevēlas aiziet miris, visi vēlas doties mājās un tikt prom no turienes. Tāpēc, puiši, ķersimies pie plāna B," saka Jevgēņijs.

Vēl viens dezertieris, armijā pazīstams kā "Zvirbulis", dzīvo slēpdamies Kazahstānā.

"Pēkšņi jūs atlaiž no darba. Jums ir viena stunda, lai nokļūtu militārās rekrutēšanas punktā. Ja jūs to nedarīsiet, pret jums tiks ierosināta krimināllieta."

Viņš dezertēja, lai izvairītos no piespiešanas nogalināt, reflektējot par konfliktu kā netaisnīgu un pilnībā Krievijas vainu.

Tagad viņš neskaidrībā gaida, kad Kazahstānas iestādes izskatīs viņa patvēruma pieteikumus.

"Zvirbulis" arī Associated Press žurnālistiem parādīja savu bēgšanas ceļu no armijas nometnes Kazaņā.

Dezertēšanas gadījumu skaits Krievijas karavīru vidū strauji pieaug, un kopš 2022. gada septembra ir dokumentēti vairāk nekā 7300 gadījumu.

Aktīvistu grupas Gruzijā ir novērojušas, ka ir ievērojami pieaudzis palīdzības lūgumu skaits tieši no karavīriem, kuri vēlas bēgt.

Vēl viens virsnieks Farhads Ziganšins saskaras ar neskaidru nākotni pēc tam, kad viņš tika aizturēts Kazahstānā, jo ir Krievijas meklēto personu sarakstā. Protams, pazaudējis visu, bet atpakaļ atgriezties negrasās.

"Kazaņā man bija pavisam cita dzīve. Man bija savs dzīvoklis, tur man bija darbs, es pelnīju naudu, man bija padotie darbā. Šeit es dzīvoju, guļot uz mēteļiem, ēdot nezinu ko. Un bez naudas kabatā. Tas ir ļoti nomācoši."

Visbeidzot, virsnieks ar iesauku "Sporta meistars" dokumentēja savu dezertēšanu, nometot militāro uniformu un bēgot no Krievijas.

Lai gan viņš atrodas Kazahstānā, viņš uztraucas par savu drošību un vispārējo dienestu reakciju, tādējādi ilustrējot pastāvīgos draudus dezertieriem arī ārpus Krievijas.

Vācija un Francija ir izrādījušas zināmu atvērtību bēgļa statusa piešķiršanai krieviem, kas atsakās no militārā dienesta.

Tomēr uzņemšanas rādītājs kopumā ir ļoti zems, un tikai neliela daļa krievu dezertieru saņem patvērumu vai aizsardzību Rietumvalstīs.

Rietumvalstis izvairīgi attiecas pret armijas dezertieriem, īpaši pēc ilgāka laika dienestā, ņemot vērā, ka, uzņemot savās valstīs šādus cilvēkus, pastāv milzīgs risks nacionālajai drošībai.