Lētie "Shahed" kļūst par galveno ieroci. Kā Krievijas dronu uzbrukumi Ukrainai mainījuši kara gaitu

Eksperti norāda, ka Krievijas izmantotie droni nav īpaši moderni, taču tie ir pietiekami lēti, lai viena vakara laikā palaistu vairāk nekā 700 lidaparātus, radot situāciju, kur Ukraina spiesta tērēt ievērojami dārgākus resursus, lai tos notriektu.

Krievijas spēja masveidā ražot "Shahed" tipa kaujas dronus kļuvusi par kara gaitu mainošu faktoru. CNN norāda, ka Maskava pēc Irānas tehnoloģiju iegūšanas izveidojusi savu rūpnīcu Tatarstānā, Alabugas industriālajā zonā. Tur ik mēnesi tiek saražoti tūkstošiem uzbrukuma dronu, un kapacitāti tiek plānots palielināt vēl vairāk.

Ukrainas militārie izlūku skaidro: "Krievijai 2022. gadā par vienu dronu nācās maksāt līdz 200 tūkstošiem ASV dolāru. Tagad ražošana uz vietas samazinājusi izmaksas līdz aptuveni 70 tūkstošiem."

Dažās citās izlūku analīzēs, piemēram, CSIS, dronu vērtība tiek lēsta pat no 20 līdz 50 tūkstošiem ASV dolāru, kas izskaidro, kāpēc Krievija var atļauties tos izmantot praktiski bez ierobežojumiem.

Triecienu intensitāte pieaug

CNN analizētie dati rāda, ka kara pirmajos gados lielie raķešu un dronu uzbrukumi notika reizi mēnesī. Līdz 2025. gada vidum tie notikuši vidēji ik pēc astoņām dienām. Tas ir gandrīz četras reizes biežāk.

Ukraiņu iedzīvotāji pilsētās tuvu frontes līnijai stāsta, ka dronu uzbrukumi kļuvuši par ikdienu. FPV droni – mazāki, ātri un precīzi – tiek izmantoti pat pret civilajiem transportlīdzekļiem, dzīvojamajām ēkām un slimnīcām.

Krievija joprojām noliedz civiliedzīvotāju apšaudi, taču pierādījumi, video kadri un neatkarīgo ekspertu analīzes liecina par pretējo.

CNN raksta, ka Krievija ieviesusi arī reaktīvo "Shahed-238" (Geran-3) variantu. Tas spēj sasniegt:

• līdz 600 km/h ātrumu;
• līdz 2 500 km lidojuma distanci;
• līdz 300 kg kaujas lādiņu.

Tas padara šo dronu par ievērojami bīstamāku, jo to grūtāk notriekt. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka karstums, ko rada reaktīvais dzinējs, dronu padara redzamāku siltuma meklējošajām aizsardzības sistēmām.

Lai novērstu Ukrainas aizsardzību un iztukšotu tās munīciju, Krievija izmanto arī:

• maldināšanas dronus "Gerbera", kas veidoti no saplākšņa un putuplasta;
• "Shahed" tiek lidināti rekordaugstumā – līdz 4 900 metriem;
• jauktus uzbrukumus, kuros vienlaikus tiek palaisti īstie un viltus droni, kā arī raķetes.

CSIS analītiķis Jasirs Atalans to skaidro norādot: "Stratēģija ir vienkārša – nepārtraukts spiediens. Krievija paļaujas uz "nodiluma" taktiku."

Ukrainas atbilde

Arī Ukraina attīsta savas tehnoloģijas. Izmantoti tiek gan FPV droni frontē, gan lielās distances droni uzbrukumiem Krievijas militārajai infrastruktūrai lielvalsts teritorijā.

Papildu tam Ukraina strādā pie:

• radioelektroniskās cīņas (EW) sistēmām, kas spēj pārņemt drona vadību;
• GPS signāla maldināšanas risinājumiem;
• jauniem lāzerieročiem, kas būtu efektīvi pret lēnākiem droniem;
• intercepcijas droniem, kas nākotnē varētu iegūt izšķirošu lomu.

ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķe Katerina Stepanenko gan vērš uzmanību: "Tehnoloģiju cikls šajā karā ir neiedomājami ātrs. Tas, kas šodien ir efektīvs aizsardzības risinājums, jau pēc pāris nedēļām var kļūt novecojis."

Eksperti uzsver, ka abi pretinieki jau strādā pie autonomiem, mākslīgā intelekta vadītiem droniem, kuri spēj pieņemt lēmumus bez cilvēka iesaistes. Tas varētu būt nākamais kara posms.

CNN norāda, ka dronu karš Ukrainā rāda nākotnes konfliktu tendences. ASV, Eiropas NATO valstis un pat Taivāna steidz pielāgot savas aizsardzības sistēmas masveida dronu uzbrukumu scenārijiem.

Eksperti lēša, ka "arī NATO droši vien izmantos lielu skaitu dronu. Ne tik lielu kā Ukrainā un Krievijā, jo mums ir spēcīgas gaisa flotes, bet droni kļūs par to būtisku papildinājumu."