Lietuvā vīrietis gumijas laivā uz Karaļaučiem nelikumīgi pārved savu nepilnu gadu veco meitu

Lietuvietis Aļģirds Švanis ar sava bērna māti šķīries vēl pirms meitas nākšanas pasaulē. Pēc bērna piedzimšanas tiesa pilnu aizgādību piešķīra mātei, taču Aļģidram dota iespēja satikties ar meitu nedēļas nogalēs – sestdienās un svētdienās pa trim stundām katrā no dienām.

27. augustā pulksten 10 māte kā ierasts satikusies ar 9,5 mēnešus vecās meitas tēvu Baltu mitoloģijas parkā, Kretingas novada Sausdravu ciemā, un abus atstājusi. Pēc trim stundām, kad tikšanās laiks beidzies, Aļgidrs nav atgriezies norunātajā vietā un nav atbildējis uz telefona zvaniem, par ko pulksten 14.16 māte informējusi vietējo policiju.

Drīz vien likumsargi noskaidrojuši, ka svētdien ap pulksten 13 kāds vīrietis pierobežas ciematā Skirvīte ar mazu bērnu gumijas laivā bez airiem un motora šķērsojis Skirvītes upi, kas Lietuvu norobežo no Krievijas. Abiem izdevies sasniegt Karaļauču krastu, kur viņus aizturējusi Krievijas robežsardze.

Lietuvas robežsardze pamanīja nelegālo robežšķērsotāju, bet jau par vēlu – tam sasniedzot Krievijas upes pusi, lietuvieši mēģinājuši vīrieti sasaukt un pierunāt atgriezties, taču viņš ar laivu iepeldējis niedrājā un nav atsaucies.

Jāpiebilst, ka no abu vecāku satikšanās vietas Kretingu novadā līdz valsts robežas šķērsošanas vietai ir teju pus otras stundas ilgs brauciens ar automašīnu. Tas liek noprast, ka Aļģidrs tūliņ pēc meitas savākšanas taisnā ceļā devies īstenot bēgšanas plānu.

Tēvs, iespējams, ar Krievijas pilsonību

Lietuvas Ārlietu ministrija skaidro, ka ir tiešā saziņā ar Krievijas Ārlietu ministriju, kas apstiprina – tās robežu ir šķērsojis vīrietis ar mazu bērnu. Tiesa, meitenītes atgriešanu pie mātes apgrūtina krievu paustais, ka Aļģirdam ir dubultpilsonība, proti, viņš ir arī Krievijas pilsonis. Lietuvas varasiestādes gan šādu informāciju nespēj apstiprināt.

Valsts Nacionālā krīzes vadības centra vadītājs medijiem uzsvēris, ka Lietuva ir ciešā kontaktā ar Krievijas Federāciju, lai atrastu veidu, kā bērnu atgriezt pie mātes. Tajā pašā laikā centra vadītājs atzīmē, ka šo uzdevumu apgrūtina ne tikai Aļģidra iespējamā dubultpilsonība, bet arī abu valstu saspringtās attiecības, ko tiešā veidā sekmējis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Zināms, ka pret meitenītes tēvu uzsāktas pat divas pirmstiesas izmeklēšanas: viena par bērna nolaupīšanu un otra par nelikumīgu robežas šķērsošanu. Tāpat Interpols izsludinājis Aļģidru meklēšanā.

Krievija tikmēr apgalvo, ka par bērnu nav nepieciešams uztraukties, jo meitenīte atrodas aizbildnībā, viņai tiek nodrošināta medicīniskā un sociālā palīdzība, kā arī viņas veselības un vispārējais stāvoklis esot labs.

Bēgšana, visticamāk, bija ilgstoši plānota

Nolaupītā bērna mātes advokāts Tomass Rizgelis medijiem uzsver – tā ir Lietuvas tiesu sistēmas vaina, ka šāds gadījums vispār bijis iespējams. Advokāts atklāj, ka Aļģidram tiesa sākotnēji ļāvusi ar bērnu tikties tikai trešās personas klātbūtnē, taču pēc piecām tikšanās reizēm šis noteikums mainīts, un vīrietis varējis ar bērnu pavadīt laiku divatā.

Rizgelim gan neesot saprotams, kāpēc tikšanās nosacījumi mainīti, jo tiesai iesniegti vairāki pierādījumi tam, kāpēc tas nav droši. Vispirms iesniegti dokumenti, kas pierāda Aļģidra simpātijas pret Krieviju un Padomju Savienību – vīrietis ne tikai ar draugiem labprātāk sarunājies krievu valodā, bet arī publiski izteicies, ka "’Krievijai jābūt visas pasaules mātei’’.

Tāpat Aļģidrs neslēpis, ka uzskata – sieviešu vienīgais uzdevums uz Zemes ir dzemdēt, tām būtu jāpakļaujas vīrieša vēlmēm un viņām vajadzētu atņemt jebkādas tiesības. Tiesai iesniegti arī dokumenti par šiem vīrieša uzskatiem.

Visbeidzot, kā apgalvo bērna mātes advokāts, Aļģidram neesot nekādas vecāku iemaņas. Vīrietis neesot pat interesējies par bērna mātes grūtniecību, nav iesaistījies dzemdībās un citādi bijis pasīvs bērna audzināšanā.

Rizgelis norāda, ka tieši iespēja pēdējās piecas nedēļas nogales pavadīt laiku ar bērnu divatā, iespējams, pavērusi Aļģidram izdevību slepeni, proti, nesaskaņojot ar māti, nokārtot jaunus personu apliecinošus dokumentus meitai ieceļošanai Krievijā. Tiesa, šo minējumu nav apstiprinājušas Lietuvas varasiestādes.

Māte kārto vīzu braucienam uz Krieviju

Nepilnus desmit mēnešus vecās meitenītes māte no plašiem publiskiem komentāriem atsakās, taču paudusi – viss vēl nav zaudēts. Pašlaik sieviete kopā ar advokātu intensīvi strādā, lai sazinātos ar Lietuvas konsulātu Krievijā.

Viņas advokāts Rizgelis apstiprina, ka patlaban aktīvi norisinās pārrobežu komunikācija un tiek darīts viss, lai māte varētu meitu atkal satikt. Tajā pašā laikā viņš vēlreiz akcentē, ka situācija ir ļoti sarežģīta, jo Krievijas puse nesaredz pamatu meitenīti atgriezt Lietuva, kas, visticamāk, saistīts ar Aļģidra iespējamo dubultpilsonību.

"’Māte jūtas emocionāli pietiekami spēcīga, jo citas izejas nav. Mamma cīnās. Cer uz to labāko, cer satikt meitu pēc iespējas ātrāk. Mēģināsim braukt uz Krieviju satikties. Cik zinu, tiek kārtoti dokumenti vīzas saņemšanai, un vīzai vajadzētu tikt izsniegtai tuvākajā laikā. Tāpat zinu, ka mātei iespēju robežās tiek sniegta visa veida palīdzība no citām iestādēm,’’ atklāj Rizgelis.

Nausēda: Drošība uz Lietuvas-Krievijas robežas jāstiprina vēl vairāk

Arī Lietuvas prezidents Gitans Nausēda komentējis meitenītes nelikumīgo aizvešanu uz Krieviju. Viņš uzsver, ka vispirms jau Bērnu tiesību aizsardzības dienestam, Sociālo lietu un darba ministrijai, kā arī Ārlietu ministrijai jādara, viss sakarā ar starptautiskajām vienošanām un bērnu tiesībām, lai meitenīti atgrieztu Lietuvā. Prezidents arī akcentē – neraugoties uz to, ka bērns aizvests uz Lietuvai nedraudzīgu un pat naidīgu valsti, tas nedod Krievijai tiesības neievērot starptautiskās konvencijas.

Tāpat Nausēdas ieskatā šis gadījums vēlreiz aktualizē jautājumu – kā stiprināt drošību uz Lietuvas robežas? Viņam zināms, ka Lietuvas robežsardze un likumsargi reaģējuši, cik ātri vien iespējams, taču fakts, ka Aļģidram izdevies bērnu tik ātri nelegāli pārvest pāri robežai, liek pārskatīt situāciju uz tās.

"’Tas, ka bērns tika nolaupīts un robeža tika šķērsota ļoti īsā laikā, rada daudz jautājumu par to, vai mēs varam darīt vairāk, lai mūsu robeža ar Krieviju būtu vēl aizsargātāka. Esmu informēts, ka mūsu darbinieki notikuma vietā ieradās ļoti ātri, ļoti operatīvi, taču, neskatoties uz viņu pūlēm, tapāt bija par vēlu. Līdz ar to jautājums atbildīgajām institūcijām ir – ko vēl varam darīt, lai vēl vairāk stiprinātu robežas drošību?’’ vaicā Nausēda.