Lietuvas ārlietu ministrs: Jāliek saprast Krievijai, ka Baltkrievijai nav draudu no NATO puses

Viņš norādījis, ka Lietuva vērīgi seko situācijai kaimiņvalstī, izmantojot "gan personiskus, gan kolektīvus, gan izlūkošanas avotus", un īpaši uzsvēris, ka svarīga ir ne tikai pašas Lietuvas, bet arī starptautiskās sabiedrības nostāja.

"Tādēļ mēs ik dienas strādājam ar kolēģiem no ES – un ne tikai. Svarīgi uzturēt spiedienu uz šo faktisko vadību, kura līdz šim nav izlēmusi, kā tālāk rīkoties. Un jānosūta skaidrs vēstījums tai pašai Krievijai, ņemot vērā, ka ir atklāts pamudinājums palīdzēt, sniegt militāru atbalstu, kam, mūsuprāt, nav nekāda iemesla. Tas var būtiski ietekmēt situāciju reģionā," Linkevičs sacījis pēc tikšanās ar prezidentu Gitanu Nausēdu.

Viņš arī mudinājis Lietuvas Seimu otrdien paredzētajā ārkārtas sēdē paust vienotu gribu un vienlaikus arī aicinājumu darboties gan nacionālajās institūcijās, gan kopīgi Eiropas Savienībā.

Kā savukārt norādījis aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, aizvadītajā nedēļas nogalē mainījies ārvalstīm adresētais Baltkrievijas vadības naratīvs.

"Agrāk galvenais vēstījums bija Baltkrievijas suverenitātes saglabāšana, bet nedēļas nogalē tas mainījās, NATO un Rietumvalstis tika apsūdzētas situācijas destabilizēšanā. Šai sarakstā bija arī Lietuva, parādījās arī militārā dimensija," viņš sacījis.

Karoblis atgādinājis, ka sestdien Baltkrievijas prezidents Lukašenko izteicis bažas par NATO vienībām Baltkrievijas robežu tuvumā un svētdien Minska paziņojusi par militārajām mācībām pie Lietuvas robežas. Vienlaikus ministrs uzsvēris, ka kaimiņvalsts apsūdzības rietumvalstīm, tai skaitā Lietuvai, par situācijas destabilizēšanu Baltkrievijā un par Baltijas valstīs dislocēto spēku radītajiem draudiem ir nepamatotas, jo runa ir par aizsardzības un atturēšanas spēkiem.

Viņš norādījis, ka šobrīd ir svarīgi "uzlūkot visu Baltkrievijas kontekstu", tomēr Lietuva pašlaik nesaskata tiešus militārus draudus no Baltkrievijas puses, bet Minskas retorikas mērķis ir novērst uzmanību no problēmām valsts iekšienē, runājot par iespējamu Krievijas atbalstu "izdomātu draudu atvairīšanā".

"Nekādu datu par šobrīd plānotu Krievijas karaspēka ievešanu nav, tas ir viens no stratēģiskajiem riskiem. Ja pēc Lukašenko kunga iniciatīvas Baltkrievija uzņemtos papildu saistības, piekrītot, ka Krievija dislocē savas karaspēka daļas Baltkrievijas teritorijā, tas liecinātu par diezgan būtiskām pārmaiņām reģiona drošības situācijā – gan attiecībā uz Baltijas valstīm, gan Poliju un Ukrainu, bet tādu datu mums nav," piebildis ministrs.

Lukašenko svētdien uzrunā savu atbalstītāju mītiņā izteicās, ka NATO karaspēks žvadzinot ieročus pie Baltkrievijas robežām, bet Baltkrievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmdien netālu no robežām ar Lietuvu un Poliju sāksies militārās mācības.

Tikmēr pētnieciskās žurnālistikas organizācija "Conflict Intelligence Team" (CIT), pamatojoties uz vairāku mediju ziņoto un tīmeklī izplatītajiem fotouzņēmumiem, pirmdien konstatējusi, ka Baltkrievijas robežas virzienā dodas nemarķētas Krievijas Nacionālās gvardes kravas automašīnas.

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pret 9. augustā notikušo prezidenta vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem vēlēšanās līdzšinējais valsts galva ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.