Lietuvas ražotājus "izsauc uz paklāja"; Krievijas tirdzniecības tīklā konstatē viņu preces

Lietuvas iedzīvotāji novērojuši, ka Krievijai piederošajā mazumtirdzniecības tīklā "Mere", kas sabiedrībā rada jautājumus par savu reputāciju un attiecībām ar Krieviju, ir daudz Lietuvas preču. No ražotājiem, kuru produkciju kāda iedzīvotāja pamanīja Savanorių prospektā Viļņā veikalā, viņa izcēla alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotāju "Volfas Engelman" un gaļas ražotāju "Krekenavas agrofirma" produkciju.

"Ziņkārības dēļ apmeklēju vienu no Krievijas tirdzniecības tīkla "Mere" veikaliem Viļņā. Neko nepirku, bet biju, maigi izsakoties, pārsteigta, cik daudz te var atrast lietuviešu ražojumu. Mazgāšanas līdzekļi, veļas mīkstinātāji, saldēti produkti, jūras veltes, saldējums, alus un citi dzērieni, gaļas izstrādājumi un citas preces. Īsti nelasīju uzrakstus uz visām etiķetēm, bet uz spilgti dzeltenajām zīmēm uzreiz varēja pamanīt izcelsmes valsti – "Lietuva". Ir norādīti arī daži ražotāji, piemēram, "Wolfs Engelman" vai "Krekenavas". Ko viņi domā par sevi? Vai vispār ir sirdsapziņa, lai piegādātu savu produkciju Krievijas mazumtirdzniecības ķēdei, kuras peļņa nonāk tieši Krievijā?" "Delfi.lt" darījusi zināmu iedzīvotāja no Viļņas.

Papildus viņas minētajiem zīmoliem iepriekš medijos izskanēja informācija, ka "Mere" veikalos ir atrodama arī "Daisena" produkcija, kas pārstāv dažādus zīmolus, piemēram, kafiju, kā arī "Rokiškios mėsinė" produkcija.

Ne visi "Delfi.lt" uzrunātie Lietuvas ražotāji, kuru preces sastopamas "Mere" veikalos, komentēja savu lēmumu piegādāt produkciju Krievijas tirdzniecības tīklam. Mazumtirdzniecības tīkls "Mere" (UAB "Valientė") ir 2019. gadā Lietuvā reģistrēta juridiska persona.

"Mēs piegādājam savus produktus Lietuvas tirgū visiem klientiem, uz kuriem neattiecas Lietuvas iestāžu ierobežojumi. "Krekenavas" produkcija nepiegādājam Krievijas tirgum ne tieši, ne caur trešajām valstīm," komentē "Krekenavas Agrofirmas" mārketinga vadītājs Marjus Jofe.

"Daisenas" pārstāvji apliecināja, ka vairs netirgo produkciju tirdzniecības tīklā "Mere". "Vēlos informēt, ka "UAB Daisena" jau šā gada 22. februārī informēja UAB "Next Logistics" par līguma laušanu un, pamatojoties uz līguma nosacījumiem, tas uzskatāms par izbeigtu 2023. gada 14. martā. Līdz šim datumam apņēmāmies un paņēmām no pircēja nepārdotās preces," komentē uzņēmuma mārketinga vadītāja Jurgita Milaknīte-Ragele.

Cik liela peļņu "Mere" guvis Lietuvā?

Lietuvas tirgū ienākušais Krievijas kapitāla tirdzniecības tīkls "Mere" daļēji atrada savu nišu. Lielākā daļa veikalu atrodas Lietuvas mazākajās pilsētās – Šalčininkos, Telšos, Jonavā, Tauraģē, Jurbarkā, Kretingā, Šilutē, Mažeiķos, Alītā, taču tie darbojas arī valsts lielākajās un lielākajās pilsētās – trīs no tiem Šauļos, pa diviem Kauņa un Marijampole, pa vienai Viļņā un Panevēžā. Kopumā tam Lietuvā ir 20 veikali. Taču, kā liecina uzņēmuma iesniegtie finanšu dati, šim tīklam vēl nav izdevies sasniegt iespaidīgus rezultātus. 2022. gadā pārdošanas ieņēmumi gada laikā pieauga par 19% un sasniedza 37,291 miljonus eiro, kamēr 2021. gadā bija 31,666 miljoni eiro.

Uzņēmums "Valientė" pērn nopelnījis 18 600 eiro tīro peļņu, un 2021. gadā piedzīvoja vairāk nekā 880 000 eiro zaudējumus. Šādi rezultāti šķiet slikti, salīdzinot ar pārējām piecām lielākajām mazumtirdzniecības ķēdēm. Salīdzinājumam pērn mazumtirdzniecības tīkls "Rimi", kas saņēmis vismazākos ieņēmumus no visiem tīkliem, Lietuvā guva 425,9 miljonu eiro apgrozījumu, taču strādāja ar zaudējumiem – cieta gandrīz tādus pašus zaudējumus kā "Mere" pērn. Turklāt veikalu tīkla "Mere" kopējie aktīvi samazinājās no 8,458 miljoniem eiro līdz 7,332 miljoniem eiro.

Uzņēmums "Valientė" Lietuvā kopumā pārvalda 20 "Mere" veikalus. Pēc šiem datiem, viens Meres veikals gadā pārdeva preces vidēji par 1,9 miljonus eiro. Salīdzinājumam "Rimi" tīkls, kuram Lietuvā ir 83 veikali, vienā veikalā pārdeva preces vidēji preces par 5 miljoniem eiro.

Ekonomists: par šo tīklu neviens nezina

Ekonomists Aļģirds Bartkus secina, ka "Meres" peļņa Lietuvā ir ārkārtīgi maza, tāpēc citiem tirdzniecības tīkliem tas lielas briesmas nerada. "Ja jūs pastāstītu cilvēkiem par šo tīklu, daudzi cilvēki par to pat nebūtu dzirdējuši. Šī ir neliela mazumtirdzniecības ķēde. Aizpērn tas strādāja ar zaudējumiem, un pērn izdevās izveidot aritmētisko peļņu, taču tik mazu, ka nav pat pieminēšanas vērts," stāsta ekonomists.

Pēc viņa teiktā, pandēmija un tirdzniecības tīkla reputācija ir traucēta. Viņš arī atzīmē, ka šis ir neliels, lokāls tīkls, kas nevienu neinteresē. "Iespējams, sākums nebija īpaši ērts, jo tīkla sākums Lietuvā bija līdzīgs pandēmijai. Tas bija diezgan slikts laiks, lai paziņotu par sevi, iekarotu patērētāju sirdis. Ja tas sevi piesaka kā Krievijas tirdzniecības tīklu, tad karš, ko Krievija uzsāka Ukrainā, negatīvi ietekmē visu Krievijas biznesu. Mums ir vienalga "Meres" īpašnieku politiskie uzskati, viņi var būt pret karu, bet, neskatoties uz to, sārņi joprojām velkas," komentē ekonomists.

Ekonomists piebilst, ka neredz lielas iespējas šim tīklam nākotnē paplašināties. "Mums bija "Lidl" precedents – tas Lietuvas tirgū atradās diezgan ilgu laiku un ienāca tirgū 2014.-2015. gadā. Tas vēl nav sasniedzis 10 gadus, bet jau ir ielauzies otrajā vietā, un pēc relatīvajiem efektivitātes rādītājiem ir pirmajā vietā. Šis precedents parāda, ka tas ir iespējams. Taču "Lidl" un "Mere" iespējas atšķiras: "Lidl" apvieno lielu skaitu piegādātāju un ražotāju Eiropā, īpaši Centrāleiropā, ar ko "Mere" nevar lepoties. Krievijas tirdzniecības tīkls pārsvarā var strādāt ar Lietuvas, Polijas un Krievijas ražotājiem. Tātad tam nav tādas pašas iespējas un iespējas kā "Lidl". Un "Merei" par labu nenāk tas, ka tā ir Krievijas mazumtirdzniecības ķēde.

"Ņemot to vērā, šī tīkla būtiskai paplašināšanai nevajadzētu būt. Iespējams, ka viņi izgrebs reģionālās nišas, nodrošinās nelielu peļņu un varbūt nākotnē virzīsies uz priekšu. Tomēr var būt – varbūt pazudīs no mūsu tirgus. Pērn vēl bija mīnusos, bet tagad nav ne mīnusos, ne mīnusos, sēž "uz nulles", – vērtē Bartkus.

Arī mārketinga eksperts Lins Šimonis nedomā, ka "Mere" nostiprināsies Lietuvā

"Lietuvas tirgū ir grūti kļūt slavenam ar zemām cenām, jo ​​redzējām, kā Baltkrievijas tīkls mēģināja kaut ko darīt Lietuvā. Šaubos par lielajiem Austrumu tirgotāju panākumiem Lietuvā. "Svetafor" ir pietiekami liels tīkls Krievijā, tas var darīt savādāk nekā citi, taču grūti prognozēt, ka tas kļūs par lielu tīklu un tam būs liela nozīme Lietuvas tirdzniecībā," viņš saka.

Viņš uzskata, ka Lietuvā veiksmīgāk darbotos lietuviešu iemīļotais poļu tirdzniecības tīkls "Mārīte" "Biedronka". "Drīzāk ticētu veiksmei, ja "Biedronka" nonāktu Lietuvā, kurai Rietumu konkurencē ir savas "pārstrādātas" sistēmas, kas Lietuvā pircējiem kļuvusi par zināmu sinonīmu lētam veikalam. Es drīzāk ceru, ka šāds tīkls būtu veiksmīgāks nekā no Krievijas, kuras biznesa kultūra un apstākļi ir pārāk atšķirīgi salīdzinājumā ar Lietuvu," saka Šimonis.

Vai Lietuvā nopelnītie eiro aiziet uz Krieviju?

Tirdzniecības tīkla "Mere" īpašnieki ir uzņēmēji, kas pārvalda lielāko zemo cenu tīklu "Svetofor" Krievijā, tāpēc tiek uzskatīts, ka Lietuvā gūtā peļņa var nonākt tieši Krievijai, kas nozīmētu atbalstīt karu Ukrainā. Taču mārketinga eksperts Šimonis nedomā, ka "Mere" nauda nonāk Krievijas budžetā. "Visticamāk, Lietuvā nopelnītais nonāk nevis Krievijā, bet gan ofšoru zonās, līdz ar to, visticamāk, Krievijai nodokļi nekrīt, jo neviens krievs (ārzemēs – red.) brīvprātīgi nemaksā nodokļus valsts budžetā. Ja strādā pašā Krievijā, tad, protams, daļa nodokļu nonāk valsts budžetā, tad to var uzskatīt par kara atbalstu. Taču šeit situācija ir citāda – bagātāki kļūst īpašnieki, kuru peļņa tiek pārsūknēta uz trešajām valstīm. Šī varbūtība ir 99,9%. Šaubos, vai no peļņas, kas tiek gūta Lietuvā, Krievijas budžetā iekrīt kaut cents," komentē eksperts.

Lietuvas ražotāju reputāciju sadarbība ar "Meri" neietekmēs, taču viņš piebilst, ka morālais aspekts, ka šis ir Krievijas lielais bizness un darbojas Lietuvā, ir nopietns. "Mēs redzam daudz Lietuvas un globālo biznesu, kas gandrīz krieviski "liek krustu" visām sankcijām un morāles lietām un cenšas to visu īstenot. Tas var būt jebkas, varbūt ražotājs nezina, ka kāds vairumtirgotājs viņa produkciju pārdeva šajā tīklā, un citi ražotāji varētu domāt, ka te nekā tāda nav. Uzņēmējdarbības un, protams, visas sabiedrības attieksme Lietuvā un visā Eiropā pret šādiem jautājumiem ir ļoti ierobežota," saka Šimonis. Neatkarīgi no morāles, pēc viņa teiktā, tas nekaitēs Lietuvas zīmoliem, kas darbojas šajā tīklā.

Veikali "Mere" darbojas Rumānijā, Vācijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Spānijā, Polijā. "Svetofor" savu ekspansiju Eiropā sāka 2017.-2019. gadā. Piecu līdz sešu gadu laikā ķēde plānoja atvērt 50 līdz 100 jaunus veikalus katrā valstī, kurā tā ienāk. Faktiski, saskaņā ar "The Bell" informāciju, līdz 2023. gadam Eiropas valstīs, kas kļuvušas par "Meres" mērķa tirgu, būs ne vairāk kā ducis veikalu tīklu. Pavisam to ir ap simts (precīzus skaitļus uzņēmums nesniedz). Divi "The Bell" avoti no tīkla Eiropas uzņēmumiem lēsa, ka Mere kopējie ieņēmumi varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro. eiro, kas ir apmēram 1% no Krievijas ienākumiem. "Svetofor" līdzīpašnieki nav iekļauti nevienā sankciju sarakstā.