Lietuvas uzņēmumi jau taupa elektrību, apcērp investīcijas un atlaiž darbiniekus. Brīdinājums arī Latvijai

Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs "’tv3.lt’’ apstiprina, ka šobrīd gandrīz neviens uzņēmums nepiedzīvo "’zelta laikus’’, tieši pretēji – daudzi saskaras ar problēmām un izaicinājumiem. It īpaši tie uzņēmumi, kuru darbībai nepieciešama gāze un elektrība.

"’Rudens un ziema būs kritiskais periods, kurā redzēsim pārmaiņas. Ir skaidrs, ka uzņēmumi vairs negūst peļņu, jo ir palielinājies izmaksu slogs. Tas saistīts ar pieaugušajām darbinieku izmaksām, izejvielu un enerģijas cenām, vispārējo inflāciju. (..) Uzņēmumi jau ilgu laiku ir dzīvojuši taupības režīmā. Taču nedomāju, ka kāds taupa uz kvalitātes rēķina, jo šobrīd, lai noturētos tirgū, klientiem ir jānodrošina atbilstošs kvalitātes līmenis,’’ skaidro Janulevičs.

Viņaprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad daži uzņēmumi būs spiesti pārtraukt savu darbību, jo ne visi pašreizējā situācijā spēs tikt galā. Galvenais iemesls tam ir trūkstošie apgrozāmie līdzekļi, līdz ar to arvien vairāk uzņēmumi ir spiesti atlikt maksājumus piegādātājiem – un to skaits turpina pieaugt. "’Tas nav tāpēc, ka uzņēmumi bankrotē, bet gan garo piegādes ķēžu dēļ. (..) Mēs [ar valdību] nerunājam par subsīdijām, mēs runājam tikai par apgrozāmajiem līdzekļiem, lai palīdzētu atrisināt problēmas un grūtības, kuras rada garās piegādes ķēdes,’’ stāsta Janulevičs.

Uzņēmumi mēģina taupīt uz elektrības rēķina

Lai ieekonomētu un spētu turpināt savu darbību, Lietuvas rūpniecības uzņēmumi dažādos veidos cenšas ietaupīt, "’tv3.lt’’ norāda Paņevežas Rūpniecības, tirdzniecības un amatniecības kameras (PRTAK) ģenerāldirektors Visvalds Matkevičs. "’Pirmkārt, uzņēmumi cenšas taupīt energoresursus. Šodien neviens nevar pateikt, kādas būs gāzes un elektrības cenas nākotnē, par cik tās pieaugs. Visi jūt spriedzi un redz, ka situācija šobrīd nav tā labākā, neko nevar garantēt. Tāpēc uzņēmumi cenšas sevi nodrošināt ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām, uzstāda saules elektrostacijas.’’

Viņš arī pastāsta, ka uzņēmumi elektroenerģiju taupa, samazinot apgaismojumu, vienlaikus ņemot arī vērā strādājošo veselību. Matkevičs uzsver, ka uzņēmumi neriskēs nodarīt kaitējumu darbiniekiem uz zemāku izmaksu rēķina. "’Galu galā ir arī citi veidi [kā ietaupīt], piemēram, var saīsināt darba laiku vai dažus darbiniekus atlaist. Tāpēc uzņēmumi paši izvēlas, kādos veidos samazināt izmaksas. Tāpat tiek pieliktas pūles, lai neciestu saražotās produkcijas kvalitāte.’’

PRTAK ģenerāldirektors papildina, ka kopā ar uzņēmumiem ir apspriesti iespējamie elektroenerģijas patēriņa samazināšanas risinājumi, piemēram, īsākas darba stundas. Tomēr paši darba devēji izvēlas samazināt apgaismojumu, nevis darba dienas garumu. "’Vēlāk redzēsim, vai tas palīdzēs. Bet cita ceļa vienkārši nav – atliek vien palielināt jau tā augstās pārtikas produktu cenas vai mēģināt atrast citus taupīšanas veidus,’’ teic Matkevičs.

Jāpiebilst, ka Lietuvas Nodarbinātības dienesta dati rāda – jūlijā par darbinieku atlaišanu jau paziņojuši septiņi uzņēmumi. Piemēram, "’Hanning Vilnius’’ no pienākumu pildīšanas atbrīvoja 59 darbiniekus, "’Iremas’’ gatavojas atlaist 25, bet "’Plywood’’ un "’Inter RAO Lietuva’’ katra iecerējušas atlaist 24 darbiniekus.

Pieaugošā inflācija rada risku apsīkt investīcijām

Kameras ģenerāldirektors arī uzskata, ka pieaugošā inflācija apturēs investīciju pieplūdumu uzņēmumiem, līdz ar to būs vērojama arī iekšzemes kopprodukta pieauguma samazināšanās, it īpaši rudenī un ziemā. "’Šobrīd uzņēmumi gaida. Viņiem ir grūti segt augošās izmaksas. Nesen aprunājos ar kādu uzņēmumu – viņu elektrības rēķins ir pieaudzis piecas reizes. Ja iepriekš uzņēmums [par elektroenerģiju] maksāja 20 tūkstošus eiro, tad šobrīd tas maksā 100 tūkstošus. Un uzņēmumi nevar pārlieku celt preču cenas, jo tad zaudēs konkurētspēju. Tāpēc jāmeklē citi [veidi], kā ietaupīt naudu,’’ mudina Matkevičs.

Viņš vēl piebilst, ka rūpniecības uzņēmumi joprojām strādā ar ieņemto "’inerci’’, bet septembris parādīs reālo situāciju. "’Daudzi uzņēmumi plānoja paplašināšanos un bija pasūtījuši jaunas iekārtas. Taču tagad šie uzņēmumi apsver iespēju samaksāt soda naudu un tā vietā iekārtas atdot, jo paplašināšanās tikai palielinās izmaksas, kuras nebūs iespējams nosegt.’’

Augošās enegoresursu cenas neļauj inflācijai nokristies

Vienlaikus Lietuvas ekonomisti brīdina, ka augstās enerģijas cenas pastiprina inflācijas pieauguma risku, turklāt strauju inflācijas kritumu var bremzēt situācija lauksaimniecībā. "’Galvenais risks šodien ir gāze un elektrība, jo saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu un Krievijas ekonomisko karu pret Eiropu gāzes padeve pa "’Nord Stream’’ vadu ir bloķēta un šodien vairs nav veidu, kā aizpildīt krātuves. Gāzes cena tiešām ir ļoti augsta, salīdzinot ar pagājušo gadu,’’ "’tv3.lt’’ norāda ekonomists Marjus Dubņikovs.

Viņš min – ja gāzes cenas būs vēl augstākas, tas izraisīs arī elektrības cenu kāpumu, un attiecīgi spiedienu uz produktiem un pakalpojumiem. "’Tas ir risks, kas situāciju var nedaudz mainīt.’’

Arī "’Swedbank’’ Lietuvas galvenais ekonomists Nerijus Mačulis "’tv3.lt’’ paskaidro, ka situācija enerģētikas un lauksaimniecības nozarēs apturēs straujo inflācijas kritumu. "’Eiropā turpinās enerģētikas krīze – gāzes imports no Krievijas ir vēl vairāk samazinājies, krātuves netiek piepildītas tik ātri, kā plānots, un tuvākajā ziemā iesaldēsies ne tikai to cena, bet arī iespējams iztrūkums. Dārga gāze un tās trūkums, protams, arī paceļ elektrības cenas nebijušos augstumos.’’

Ekonomists piebilst, ka, lai gan dažu pārtikas izejvielu cenas ir nedaudz nokritušās, Ukrainā notiekošā kara, ārkārtēju laikapstākļu un citu iemeslu dēļ nevar sagaidīt, ka pārtikas produkti būs daudz lētāki. Un lauksaimniecības produkcijas cenas Lietuvā šovasar jau ir par 58% augstākas nekā pirms gada.

Ekonomiskā nestabilitāte varētu samazināties gada beigās

"’INVL Asset Managament’’ ekonomiste Indre Ženīte-Pikčiene "’tv3.lt’’ pauž, ka rudens parādīs, vai inflācijas pieauguma bremzēšanās ir tendence, jo ar vienu mēnesi izvērtējumam ir par maz. Kā arī "’jūlijs kopumā ir izņēmuma mēnesis dažādu sezonalitātes komponentu dēļ – izpārdošanas, jaunā raža. Turklāt naftas tirgus ir ļoti svārstīga inflācijas sastāvdaļa, un tam bija arī salīdzinoši labvēlīga ietekme uz cenu struktūru aizvadītajā mēnesī.’’

Savukārt, kā uzskata "’Luminor’’ bankas Lietuvā galvenais ekonomists Žigimants Maurics, inflācijai valstī līdz gada beigām vajadzētu sasniegt ap 10% vai pat mazāk, jo jau pērn šajā laikā salīdzinošie rādītāji bija augstāki. "’Gada beigās mēs prognozējam, ka tai vajadzētu nokrist zem 10%, jo milzīgais lēciens sākās pagājušā gada septembrī un tas ļoti paātrinājās jau decembrī. Salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem, inflācija noteikti būs mazāka. Spiedienam uz algu celšanu vajadzētu samazināties, samazināsies arī ekonomikas nestabilitāte,’’ norāda ekonomists.

Arī Latvijā darba devēji saredz iespēju nonākt sarežģītā situācijā

Jau vēstīts, ka inflācijas pieaugums ir pilnīgi visās produktu izmaksas kategorijās, līdz ar to darba ņēmēju izdevumi palielinās, un attiecīgi rodas pieprasījums pēc lielākām algām. Taču ekonomisko spriedzi izjūt kā darbinieki, tā arī darba devēji. Resursu izmaksu mākums ir audzis visās nozarēs, bet it īpaši tajās, kas ir energoresursu ietilpīgas, "tv3.lv" skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Ja darba devēju izdevumu apjoms par resursiem pieaug straujāk nekā tirgus atļauj "ielikt" produkcijas vai pakalpojuma gala cenā, iespējas paaugstināt darbinieku atalgojumu var būt ļoti ierobežotas. Pumpiņš norāda, ka, situācijai pasliktinoties, darba devēji varētu nonākt ļoti sarežģītas izšķiršanās priekšā.

Lai vispār varētu saražot produktus vai sniegt pakalpojumus, uzņēmumiem par energoresursiem būs jānorēķinās ar kreditoriem. Vienlaikus darbinieku atalgojums lielākajā daļā uzņēmumu veido lielāko pozīciju izmaksu ziņā. Attiecīgi, lai varētu turpināt savu darbību, darba devējiem, iespējams, nāksies ar darbiniekiem vienoties par atalgojuma samazināšanu vai par darbinieku skaita samazināšanu.

LDDK ieskatā vienīgais ilgtermiņa risinājums, kas varētu palīdzēt situāciju risināt, ir darbspēka nodokļu sloga samazināšana. Par to jau kādu laiku jau tiek spriests Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, bet līdz šim LDDK valdībā nav sasniegusi dzirdīgas ausis. Finanšu ministrija gan sakās – tieši šobrīd notiek aktīvs darbs no visām iesaistītajām pusēm, modelējot darbaspēka nodokļu sloga mazināšanas ekonomiskos ieguvumus un meklējot kompensējošos pasākumus. Kad tiks pieņemti kādi lēmumi, ministrija par to informēs arī plašāku sabiedrību.