Makrons Maskavā cer panākt progresu, bet brīnumiem netic
Francijas līderis ieradies Maskavā apspriest diplomātisku risinājumu šobrīd valdošajai un Krievijas izraisītajai spriedzei Ukrainas austrumos. Pats Makrons, kā arī Kremļa pārstāvji gan necer uz negaidītiem panākumiem.
Pirmdien, 7. februārī, Francijas prezidents Emanuels Makrons devies uz Krieviju, kur tiksies ar prezidentu Vladimiru Putinu, lai vestu sarunas par to, kādā veidā Eiropa varētu novērst Ukrainas un Krievijas saspīlējuma eskalāciju.
Ja Makronam izdosies pārliecināt Kremli, viņš būs varonis, kas novērsa uzbrukumu Ukrainai un Eiropu atkal padarīja par izcilu diplomātijas paraugu. Un tas viss notiek tieši laikā pirms Francijas prezidenta vēlēšanām, kas gaidāmas šā gada aprīlī, vēsta "Politico".
"Viena cilvēka" misija lieliski saskan ar Makrona vīziju par Eiropas "stratēģisko autonomiju" – ar to saprotot Eiropu, kas var aizstāvēt savas drošības intereses un nesēdēt malā, kamēr Vašingtona un Maskava to izstumj. Kā izteicies starptautisko attiecību eksperts Sirils Brets: "Ar ārpolitiku vēlēšanas neuzvarēsi, bet tas atgādina par Makrona kā starptautiska mēroga valstsvīra statusu. Tāpat tas ļauj viņam izcelties starp citiem kandidātiem vēl pirms iesaistīšanās vēlēšanu kampaņā, tādējādi parādot, ka viņš spēj likt Francijai pastāvēt uz starptautiskās skatuves."
Makrons jau ir devis mājienus, ka Rietumvalstīm varētu nākties noslēgt kompromisus ar Krieviju, un jebkurš ierosinājums nosvērties pret Maskavu nāks par ļaunu NATO dalībvalstīm, kuras uzskata, ka Putins atkāpsies vien tad, kad tiks demonstrēts spēks, bet Ukrainai nodrošinātas jaunas ieroču piegādes.
Savas bažas mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudusi arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (JV), kas atzinusi – šāda līmeņa vizītes jēga šobrīd ir apšaubāma.
Makrons tomēr šodien devies ciemos uz Maskavu "kā pie cara tētiņa", tādējādi sniedzot Putinam vajadzīgo atzīšanu. Šāda līmeņa vizītes jēga šobrīd ir apšaubāma. Jebkurā gadījumā, Makrons pavisam noteikti nedrīkst Putinam piedāvāt jebkādu Rietumu piekāpšanos – tas būtu nepieņemami!
— Inese Vaidere (@IneseVaidere) February 7, 2022
tv3.lv sazinājās ar Vaideri, kas norādīja – visi, kas mēģina iziet uz kontaktu ar Putinu, visi rietumu valstu vadītāji, tostarp arī Makrons, cer panākt mierīgu situācijas risinājumu, jo tomēr nedrīkstam aizmirst Krievijas lielo lomu dažādu izejvielu piegādē. Vaidere arī aicināja nebūt naiviem un paturēt prātā – daudzām valstīm svarīgs ir arī savu produktu noiets, tāpēc šīs varētu būt sarunas par ekonomisko izdevīgumu.
"Francijā ir ļoti daudz produktu, kuriem ir liels pieprasījums Krievijas tirgū. Domāju, ka šīs būs sarunas, kas vērstas uz ekonomisko izdevīgumu, kas šajā gadījumā ir tieši saistīts ar to, lai nebūtu militāru konfliktu, lai nebūtu papildu sankciju, kas, protams, varētu skart ne tikai Krieviju, bet arī kaut kādā mērā tos uzņēmumus, kas ar Krieviju strādā," uzskata Vaidere.
Viņasprāt, rietumvalstu vadītāji, arī ASV prezidents Džo Baidens, par daudz "pavelkas" Krievijas noteiktajai dienaskārtībai. Citiem vārdiem – Krievija vēlas runāt par to, to un to, un mēs par to visu runājam. Vaidere arī neslēpa – viņa uz šo vizīti lūkojas ar šaubām.
"Man arī mazliet izraisa šaubas tas, ka Makrons uz Krieviju dodas kā pie "cara tētiņa" vizītē kaut ko sev izprasīt. Man tas nepatīk. Man liekas, ka šīm sarunām vajadzētu būt neitrālā teritorijā, tām jābūt vienotām un ar visām 27 Eiropas Savienības valstīm, ar transatlantiskajiem sabiedrotajiem, ar Apvienoto Karalisti."
Eiroparlamenta deputāte norādīja, – telefona sarunas ir viens, bet šāda vizīte, viņasprāt, ir mazliet pārspīlēta, un lielā mērā tas arī ir tas, ko Putins vēlējās panākt. "Kopš 2014. gada Krimas aneksijas viņu pie "lielo puišu galda" vairs neredz un nemaz nesēdina, bet uzmanība kaut kā bija jāpiesaista. Ja viņam šī papildu uzmanība ir, tad vismaz kādu no saviem mērķiem viņš ir panācis," uzskata Vaidere.
Viņa vēlreiz uzsvēra, ka bažas patiesi ir, jo citādi nav izskaidrojams, kāpēc Makronam vienam ir nepieciešams doties uz Maskavu. Vaidere norādīja – acīmredzot ir kādas lietas, ko viņš vēlas pārrunāt divpusējās sarunās.
"Mana cieša pārliecība jau daudzu gadu garumā ir, ka par ārpolitiku mums ir jārunā vienā balsī, jo tikai tad mēs varam būt pietiekami stingri. Un ne vienmēr savas šodienas ekonomiskās intereses vajadzētu izbīdīt priekšgalā, jo tā mēs varam nākotnē zaudēt daudz nopietnākas lietas, ko pēc tam būs ļoti grūti labot."
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds gan uzsver, ka Makrona vizītē pie Putina neko ārkārtēju saskatīt nevajag, jo tomēr pēc tam Francijas prezidentam arī ieplānota vizīte Kijevā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Tāpat arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs šobrīd ir Vašingtonā, bet pēc tam dosies uz Maskavu. Tas, protams, ir diplomātisks veids, kā mēģināt panākt esošās situācijas deeskalāciju un turpināt rast diplomātiskos risinājumus," paskaidro Sprūds un piebilst, ka Vācija un Francija šobrīd attiecībās ar Krieviju spēlē tādus kā "labos policistus", bet ASV ieņēmusi "sliktā policista" lomu.
Sprūds gan atzīst, ka aiz Makrona rīcības pavisam noteikti ir mēģinājumi iegūt arī kādus politiskos "punktus" gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu kontekstā.
"Domāju, ka Makrons grib sevi pasniegt kā cilvēku, kurš šobrīd, ja tā var teikt, ir Eiropas līderis pēc Angelas Merkeles, jo ne velti Eiropas savienībā šobrīd Francija ir prezidējošā valsts."
Sprūds arī piebilst, – ja Makrons dodas vizītē uz Maskavu, viņam ir jābūt kādai pārliecībai par to, ka visu kaut kā var atrisināt, ka tas nav jānoved līdz konfliktam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
