Medijs: Omikronam ir potenciāls apturēt pandēmiju, taču tas nenozīmē Covid‑19 pilnīgu izbeigšanos

Pēc gandrīz diviem globālās pandēmijas gadiem dzīvi bez Covid-19 jau šķiet grūti iedomāties, taču tāda iespēja patiešām pastāv – ir koronavīrusi, ar kuriem cilvēki ir sadzīvojuši pietiekami labi gadu desmitiem vai pat gadsimtiem. Pētnieki jau sen ir pazīstami ar labdabīgākiem veidiem, piemēram, OC43, 229E, NL63 un HKU1. Bērniem tie izraisa iesnas, bet pieaugušajiem pārsvarā nekaitīgas infekcijas.

Tas raisa jautājumus nākotnei: kurā brīdī bīstamais SARS-CoV-2 tiks pieradināts tiktāl, ka tas pievienosies savu radinieku rindām? Un kurā brīdī pandēmija pāries uz situāciju, ko eksperti dēvē par "endēmisku" statusu? Tas ir stāvoklis, kurā vīruss vairs neizplatās agresīvos viļņos, bet tā vietā pastāvīgi cirkulē sabiedrībā, bet ar zemāku izplatību.

Labā ziņa, ka mēs varētu nebūt tik tālu no šā punkta, vēsta "Der Spiegel". Hajo Zēbs, Brēmenes Universitātes epidemioloģijas profesors, saka, ka viņš "ļoti cer", ka šī diena pienāks jau 2022. gadā. Citi eksperti uzskata, ka 2024. gads ir ticamāks scenārijs.

Tomēr lēšams, ka vīruss paliks sabiedrībā, visticamāk, uz visiem laikiem. Tiesa gan endēmiskā statusā, skaidro Zēbs, nozīmē, ka vīruss vairs neapdraud veselības aprūpes sistēmu. "Labākajā gadījumā mēs redzēsim vienmērīgus infekcijas viļņus ar zemāku kopējo inficēšanās gadījumu skaitu un tuvāk normālam hospitalizācijas līmenim," viņš saka.

Zēbs uzskata, ka vienmēr potenciāli var sekot vietējie uzliesmojumi, kurus varas iestādes var novērst, atkārtoti ieviešot prasību valkāt maskas telpās vai veicot citus pasākumus. Bet masu nāves periods tad būs aiz muguras.

Vācijas vadošais virusologs Kristians Drostens  apliecina Omikrona "milzīgo lipīgumu". Bet viņš arī saka, ka ir iespējams, ka variants izraisīs vieglāku slimības progresēšanu nekā Delta celms, kas joprojām ir izplatīts Vācijā. Viņš saka, ka Omicron ir potenciāls kļūt par pirmo vīrusa "pēcpandēmijas" versiju.

Zēbu pārsteidz arī omikrona lipīgums. Viņš saka, ka tas, iespējams, ir tā ģenētiskās optimizācijas beigas. Zēbs saka, ka ir "piesardzīgi optimistisks", ka Vācija nākamo Covid-19 izplatības vilni pārvarēs "saprātīgi labi". Pieļaujams, ka omikrons varētu izmantot vakcinācijas nepilnības Vācijā un, ņemot vērā to, ka vakcinācijas aizsardzība pakāpeniski izzūd, ļoti ātri inficēt daudz vairāk cilvēku – pat tos, kuri ir vakcinēti vairākas reizes. Līdz ar to šis vīrusa variants varētu būt tas, kas galu galā nodrošina, ka arī šie cilvēki beidzot iegūst imunitāte, lai gan tā ēnas puse varētu būt daudzie nāves gadījumi.

Drostens sagaida divus turpmākus infekcijas viļņus Anglijā – vienu tagad, bet otru nākamajā ziemā. Tur iedzīvotāji ir sasnieguši augstāku sākotnējo imunitāti pēc vakcinācijas vai infekcijas slimības pārslimošanas. Vācijā var sekot turpmāki viļņi, ja valstī notiekošās debates par obligāto vakcināciju nedos konkrētus pasākumus. Iespējams, ka parādīsies arī citi, iepriekš nezināmi bēgšanas mutanti.

Saskaņā ar Zēba teikto vakcīnu ražotāji arī turpmāk būs pakļauti būtiskam piegādes spiedienam. "Es pieņemu, ka šobrīd ir nepieciešama atkārtota vakcinācija," viņš saka, un tas varētu turpināties vēl kādu laiku. Daudzi eksperti sagaida, ka revakcinācijas deva pret Covid-19 varētu kļūt par daļu no turpmākajiem ikgadējiem gripas potiem.

Nevienam nevajadzētu cerēt, ka SARS-CoV-2 kādreiz izzudīs tāpat kā tā priekšgājējs SARS-CoV. Šī slimība 2002. un 2003. gadā nogalināja aptuveni 800 cilvēku visā pasaulē, taču vīruss bija tik nāvējošs tā upuriem, ka drīz vien vairs nevarēja atrast saimniekus satrauktajā populācijā.

Taču SARS-CoV-2 ir ļoti dažādas blaknes. Cilvēkiem, kas pārnēsā vīrusu, sākotnēji nerodas nekādi simptomi, un viņi neapzināti kļūst par tā nēsātājiem. Turklāt tas ir izveidojis arī slēptuves dzīvnieku valstībā, no kurienes nepārtraukti attīstošos veidos varēs uzbrukt cilvēku populācijai. Patogēns konstatēts suņiem, mājas kaķiem, primātiem, briežiem, tīģeriem, lauvām un vairākām citām sugām. Daudzi zooloģiskie dārzi tagad ir sākuši vakcinēt savus dzīvniekus.