Minhenes drošības konference: galvenie līderu vēstījumi
Laiks, kad varējām paļauties, ka Amerika grūtā brīdī nāks palīgā, ir beidzies. Eiropai ir jānostājas pašai uz savām kājām. Tā sestdien Minehenē uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Drošības konferences otrajā dienā daudz atskaņu par kritiku, kuru piektdien sabiedrotajiem eiropiešiem veltīja ASV prezidenta Donalda Trampa viceprezidents.
Laikā, kad Savienoto valstu prezidents Donalds Tramps kļūst aizvien atklātāk draudzīgs ar agresorsvalsts diktatoru Vladimiru Putinu, un Vašingtona publiskajā telpā aizvien skaidrāk signalizē, ka Ukrainas sapņi par dalību NATO varētu izplēnēt, Zelenskis, pamīšus ar atbalsta vārdiem par līdz šim sniegto atbalstu, neskopojās arī ar kritiku.
"Amerika nesniegs garantijas, ja vien pašas Eiropas garantijas nebūs spēcīgas. Tāpat es nenoņemšu no sarunu galda jautājumu par Ukrainas dalību NATO. Vienlaikus šķiet, ka šobrīd ietekmīgākais NATO loceklis ir Putins, jo viņa kaprīzēm ir spēja bloķēt NATO lēmumus," norādīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents skaidri nosodīja lielvaru aizkulišu darījumus un lika saprast – Ukraina nebūs kaulēšanās objekts viņu rokās. Zelenskis neslēpa – nevar izslēgt iespēju, ka apdraudējuma gadījumā Amerika var pateikt Eiropai "nē", tāpēc būtu jāveido Eiropas armija.
Kamēr mēs cīnāmies šajā karā un veidojam pamatu mieram un drošībai, mums ir jāveido Eiropas bruņotie spēki, lai Eiropas nākotne būtu atkarīga tikai no eiropiešiem. Runa nav par NATO alianses aizstāšanu. Runa ir par to, lai Eiropas ieguldījums mūsu partnerībā būtu līdzvērtīgs Amerikas ieguldījumam.
No Ukrainas prezidenta arī skaudrs brīdinājums, ka Krievija, aizbildinoties ar mācībām, gatavojas nosūtīt savus karavīrus uz Baltkrieviju līdzīgi, kā tas notika pirms iebrukuma Ukrainā.
Neskatoties uz ASV spiedienu, Zelenskis vismaz pagaidām nav ļāvis saviem pārstāvjiem parakstīt vienošanos ar Vašingtonu par ASV uzņēmumu piekļuvi 50 procentiem ukraiņu derīgo izrakteņu, jo līguma šā brīža redakcija nesniedz pietiekamas drošības garantijas.
Taču kritika Savienoto valstu nostājai Minhnē ir dzirdama ne tikai no Ukrainas. Caurmērā šo sanākšanu caurstrāvo vienota vīzija par to, ka, pirmkārt, bez Ukrainas par Ukrainu nevar pastāvēt nekādas vienošanās, tāpat arī par Eiropu bez Eiropas nebūs nekādas spriešanas.
"Karš Ukrainā ir par Krieviju. Tas ir par Krievijas imperiālajiem sapņiem. Tas ir par tās vēlmi un gribu pieņemt lēmumus par Eiropas jautājumiem. Un mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņi to dara. (..) Labākais, ko varētu dot Ukrainai, būsim godīgi, es zinu, ka daži sabiedrotie ir pret to, ir dalība NATO," teica Dānijas premjerministre Mette Frederiksen.
Un mums, Eiropai, ir aktīvi jāatbalsta Ukrainas centieni. Ir absolūti nepieņemami, ka Krievija un ASV risina sarunas bez Ukrainas un bez Eiropas pārstāvjiem pie sarunu galda.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Kosta norādīja: "Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu kā neatņemamu mūsu miera projekta sastāvdaļu. Tikai Ukraina var noteikt, kad ir nosacījumi sarunām. Pieļaut piekāpšanos pirms jebkādām sarunām ir milzīga kļūda."
Ja vakar Trampa viceprezidenta uzrunas laikā zālē valdīja apmulsis klusums un reizēm šķidri plaudējieni, tad sestdien pēc Zelenska runas – stāvovācijas.
