"Neuzskatām, ka Eiropas armija būtu pareizais risinājums," Braže par Zelenska paziņojumu
Pasaules līderu tikšanās Minhenē un no turienes izskanējušie ASV viceprezidenta paziņojumi raisījuši plašu rezonansi un pat satraukumu Eiropā. Vai šobrīd notiek līdzšinējās pasaules politikas maiņa, un kā tas skars Latviju? Minhenē atrodas arī Latvijas augstākās amatpersonas, kas gan mierina, ka šāda veida formāts savā ziņā ir sacensības daiļrunībā. Tiesa, esot pilnīgi skaidrs – ASV vairs nav gatavas maksāt par Eiropas drošību.
ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa izteikumi, kas izskanēja Minhenes drošības konferences atklāšanā, par to, ka eiropieši pārāk ilgi paļāvušies uz amerikāņu aizsardzību, un ka lielāks drauds par Krieviju vai Ķīnu, Eiropa ir pati sev, un šie draudi nākot no iekšpuses, raisīja satraukumu – par ko liecina šāda ASV retorika?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norāda – patiesībā šobrīd notiek divas Minhenes konferences – publiskā, kas domāta ziņu virsrakstiem, un neformālā, kurā ministri un valdību vadītāji meklē kopsaucējus, galvenokārt, aizsardzības jautājumos. Edgars Rinkēvičs uzsver – tas, kas fundamentāli mainās ASV un Eiropas attiecībās, ir fakts, ka eiropiešiem pašiem būs jāmaksā par savu drošību.
Amerika vairs nav gatava maksāt vairāk par kopējo aizsardzību un paļauties uz to, ka Eiropa gudri runā un neko nedara. Tas, es teiktu, brīdinājuma līmenis ir ļoti, ļoti spēcīgs! Paskatieties, ko pēdējā laikā runā visi Eiropas valstu līderi un Eiropas Savienības vadītāji, "jā, mums vajag darīt, jā mums vajag palielināt aizsardzības izdevumus, jā, mums vajag investēt savās spējās – tīri retorikas ziņā viss jau notiek, tagad tā kā darbus vajadzētu parādīt!
Minhenē atrodas arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Viņa saziņā ar TV3 Ziņām uzsver, ka ASV un Eiropas attiecības nav sašķobījušās, tieši otrādi, ASV vēlas, lai NATO kļūtu cīņas spējīgāks, bet par to Eiropai jāuzņemas atbildība. Amerika tiešā tekstā norādījusi, ka tās militārie izdevumi ir pārāk lieli, lai nodrošinātu gan Eiropas aizsardzību, gan atturētu Ķīnu klusā okeāna rietumos.
"Amerika redz Ķīnu, kā savu lielāko izaicinājumu un draudu, to ir visas ASV izlūkdienestu aģentūras atzinušas, un tas ir jārespektē. Un tāpēc tas signāls par to, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība aizsardzībā un drošībā, un tas nav vairs tikai retoriska nostāja, tas jau ir konkrēti, tas ir aizsardzības finansējums, aizsardzības industrija," saka Braže.
Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis viedokli, ka Eiropai būtu jāsāk veidot sava armija, savi bruņotie spēki, jo nevarot izslēgt iespējamību, ka ASV atsaka palīdzību Eiropas apdraudējuma gadījumā. Latvija šādam aicinājumam nepiekrīt.
Mēs neuzskatām, ka Eiropas armija būtu tas pareizais risinājums, mūsuprāt, NATO ietvaros tā transatlantiskā sadarbība, kas mums ir bijusi, arī Turcijas iesaiste visā NATO aizsardzībā, tā tomēr ir tā, kas nodrošinājusi gan aizsardzību, gan atturēšanu. Un kad sāk kaut kādus paralēlus plānus, Eiropas armiju plānot, tas tikai vājinās NATO.
Kā norāda, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis, Minhenes formāts ir domapmaiņa starp pasaules līderiem, nevis lēmumu pieņemšanas vieta. Savā ziņā bijis pat sagaidāms, ka jaunā ASV prezidenta administrācija – sevi pieteiks ar spilgtiem, asiem paziņojumiem.
"Konferences sākumā pirmajās stundās ļoti daudz emociju, ļoti skaļi paziņojumi, un tagad jau faktiski otrajā, trešajā dienā jau šīs te pozīcijas sāk norimties, saskaņoties. Gan ASV puse, gan Eiropas puse jau diezgan labi sāk arī saprast abu divu kopējos izaicinājumus, un tas kopējais izaicinājums primāri ir Krievija un cīņa par Ukrainas nākotni. Un arī, protams, Ķīna," skaidro Bukovskis.
Nokaitētās atmosfēras ēnā bez ievērības palicis cits svarīgs paziņojums – Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena rosina neiekļaut valstu aizsardzības izdevumus Eiropas budžeta deficīta griestos, kas ir 3%. Tas ļautu dalībvalstīm ievērojami palielināt tēriņus aizsardzībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
