"Neviens kurjeru uz sarunu mājās neaicina." Turks Sercans neizpratnē par jauno lietuviešu valodas rosinājumu

Šie priekšlikumi, kas iekļauti Ārzemnieku tiesiskā stāvokļa likuma grozījumos, jau izraisījuši plašas diskusijas un neapmierinātību ārzemnieku vidū. Piemēram, grupā "Foreigners in Vilnius" ar savu viedokli dalījās turks vārdā Sercans, kurš šos grozījumus nosauca par "joku".

"Ja ēdienu piegādājošs kurjers vai "Bolt" vadītājs runā angliski, kāpēc viņam jāzina lietuviešu valoda? Vai jūs aicināt kurjeru mājās, lai ar viņu sarunātos? Pietiek taču zināt "paldies’ un "lūdzu’," – ironizē Sercans.

Noskaties: "Ja būs jārunā lietuviski – pārcelšos uz Latviju." Lietuvā taksometru šoferi iebilst jaunam likumam

Viņš uzskata, ka jaunie noteikumi negatīvi ietekmēs valsts ekonomiku, jo Lietuvā dzīvo mazāk nekā 3 miljoni cilvēku, un ārzemnieki veido būtisku darbaspēka daļu – īpaši piegādes un transporta nozarēs.

"Prasība zināt valodu, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, attieksies uz cilvēkiem, kuri šeit atbraukuši mācīties un lai nopelnītu kabatas naudu – ziemā viņi ar velosipēdiem ved ēdienu par 1–3 eiro. Tas ir absurdi," viņš uzskata.

Sercans brīdina, ka, ieviešot šos noteikumus, Lietuvā var trūkt kurjeru un taksometru vadītāju, jo daudzi no viņiem ir ārzemnieki. Tomēr "Bolt" pārstāvji skaidro, ka cenu kāpumu platformās nosaka reāllaika pieprasījums, attālums un satiksmes apstākļi, nevis vadītāju pilsonība vai valodas prasmes.

Pašlaik Sercana ieraksts vairs nav pieejams "Facebook". Likuma grozījumi ir pārvarējuši pirmo posmu – Seims tiem piekrita pēc iesniegšanas, un, ja tie tiks pieņemti galīgajā lasījumā, jaunie noteikumi varētu stāties spēkā jau 2026. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar septembra datiem Lietuvā dzīvo gandrīz 210 tūkstoši ārzemnieku, no kuriem lielāko daļu veido ukraiņi (76 tūkst.), baltkrievi (52 tūkst.) un krievi (14 tūkst.).

Likuma izmaiņu iniciators Laurīns Kaščūns, uzsver, ka grozījumi ir daļa no plašākas stratēģijas, lai stiprinātu nacionālo drošību un sabiedrības vienotību.

"Migrācijai ir savas priekšrocības, bet arī ļoti daudz risku. Redzam, kas notiek citās valstīs – veidojas paralēlas sabiedrības un zonas, kur valsts kontrole ir ierobežota. Mums jāizlemj, vai ejam šādu ceļu," viņš sacīja intervijā portālam "tv3.lt".

Kaščūns uzskata, ka pēc piecu gadu uzturēšanās valstī ārzemniekiem būtu jāpierāda vismaz pamata vai vidējas pakāpes lietuviešu valodas zināšanas – ap A2 vai B1 līmeni. Viņš arī rosina dot Migrācijas departamentam tiesības pārbaudīt valodas prasmes, lai izvairītos no gadījumiem, kad tiek iesniegti novecojuši dokumenti.

"Valoda ir sabiedrības saliedētības pamats. Ja gribi šeit dzīvot ilgstoši, jāprot sazināties valsts valodā," – uzsvēra politiķis.