"Nu, vai esmu atšķaidījis jūsu asinis?": ko Krievijā pārdzīvo ukraiņu karagūstekņi
Līdz šā gada vidum, veicot gūstekņu apmaiņu, Ukraina no Krievijas atgriezusi aptuveni 2500 karavīru. Precīzs gūstā palikušo cilvēku skaits nav zināms, taču runa ir par tūkstošiem. Ko intervijās atklāj gūstā pabijušie ukraiņu karavīri?
Ukrainas organizācija "The Media Initiative for Human Rights" (MIHR) intervējusi aptuveni 50 ukraiņu karavīrus, kuri atgriezušies no gūsta. Sagatavotais ziņojums atklāj šausminošos apstākļus, kādos Krievijā turēti cilvēki.
Ar pilnu ziņojumu var iepazīties organizācijas tīmekļa vietnē.
Sagaidīšana ar stekiem un nikniem suņiem
Uzreiz pēc sagūstīšanas ukraiņus sit, pratina un vairākas dienas tur pagrabos vai pagaidu karagūstekņu nometnē. Pēc tam nogādā uz pastāvīgās aizturēšanas vietām – izolatoriem un kolonijām. Turp viņus pārvieto ar aizsietām acīm un saslēgtus rokudzelžos, liedzot ēdienu un ūdeni.
Ieslodzījuma vietā gūstekņus sagaida Krievijas speciālo vienību kaujinieku ierinda, kas ir bruņota ar parastajiem un elektrošoka stekiem. Atvestos gūstekņus viņi sagaida, sitot viņus pa muguru un kājām.
"Mūs izvilka no automašīnas un ar kājām grūda cietuma ieejas virzienā: "Mēs kritām. Tiklīdz tu piecelies, tevi atkal spārda ar kājām. Galva jātur nolaista uz leju, uz tevi kliedz, rej suņi… Kuram suns tiek klāt – tam izrauj gabalu."
Šāda uzņemšana procedūra attiecas uz visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai veselības stāvokļa. Tas attiecas gan uz kaujas mediķiem, gan ieslodzītajiem ar smagām brūcēm un pat amputētiem locekļiem.
"Uzņemšanas laikā man salauza visas ribas, viena no tām vēl joprojām nav vietā. Mūs visus ļoti smagi piekāva, kājas bija zilas. Mēnesi viss dzija, nespēju ne apgulties, ne piecelties no gultas."
Iemet kamerā gandrīz bez samaņas
Sita visus un visu laiku, – pārdzīvoto ieslodzījumā Rjazaņas apgabalā apraksta Serhijs.
"Mēs visu laiku dzirdējām kliedzienus," stāsta cits gūsteknis, kurš atradās izolatorā Rostovas apgabalā. "Mēdz būt tā: 15 – 20 minūtes skan nepārtraukti kliedzieni, pēc tam cilvēks neturas kājās, viņu iemet kamerā gandrīz bez samaņas."
Ieslodzīto masveida piekaušana notika uz frontes notikumu fona, kad ukraiņi atsita krievus.
"Reiz ieskrēja, sāka mūs sist, kliedzot: "Hohli, kropļi, mēs jums labas gribas žestu – atkāpjamies no Kijivas, bet jūsu banderiešu fašisti šauj mums mugurās no balkoniem, krūmiem un kanalizācijas akām."
Dažkārt ieslodzītos modina naktī, liekot stāvēt divas stundas. Turklāt vienas nakts laikā var būt vairākas šādas celšanās.
Dienas laikā ieslodzītajiem ir pienākums stāvēt kamerā un nekustēties. Ja kāds sāk staigāt, ierodas drošībnieki un piekauj. Brokastu, pusdienu un vakariņu laikā atļauts apsēsties tikai uz dažām minūtēm.
Apdegušām mutēm
Lielākajai daļai no gūstā pabijušajiem ukraiņu karavīriem ir kritisks svara zudums – no 10 līdz 30 kilogramu.
"Viss bija jāapēd divu minūšu laikā. Tiklīdz apsēdos, laiks jau beidzies. Bet tas viss [ēdiens]] taču bija karsts. Tāpēc mēs vienmēr bijām ar apdegušām mutēm."
Kāds Tulas apgabalā turētais gūsteknis stāsta, ka ēdiena porcijas bija ļoti mazas. Pat tēja netika dota vairāk par 100 gramiem. Nepietiekamā uztura dēļ daudzi ukraiņi no gūsta atgriezušies ar distrofiju.
"No gūsta atgriezos ar mīnus 18 kilogramiem. Tas ir divu mēnešu laikā," atzīmē Aleksandrs. "Pusdienas, kas bija ūdeņaina zupa, sautējums un maizes gabaliņš, ietilpa pus alumīnija krūzītē."
Jāslavē Krievija
Katru rītu ieslodzītie ir spiesti dziedāt Krievijas himnu, saucot: "Slava Krievijai!" Ja kāds aizmirst vārdus vai kaut ko sajauc, viņš tiek sists. Ieslodzītos pastāvīgi sauc par fašistiem, nacistiem un aizliedz runāt ukraiņu valodā.
Viņiem arī izsniedz Krieviju slavinoši dziesmu un dzejoļu tekstus. Stundas laikā tie jāiekaļ no galvas.
Gūstekņiem arī piedāvā parakstīt paziņojumu par atteikšanos no apmaiņas.
Slīcinot, panāk vainas uzņemšanos
Pratināšana ir atsevišķs ieslodzīto spīdzināšanas un ļaunprātīgas izmantošanas veids. Ukraiņu gūstekņi tiek izprašņāti par Krievijas propagandas izplatītajiem vēstījumiem: par bioloģisko laboratoriju izveidi, par ārvalstu algotņu dalību karā, par Labējo sektoru un Azovas pulku.
"Pirmais jautājums: "Kam pieder Krima?" Es nezināju, ko atbildēt, teicu, ka Krimas tatāriem. Nepareiza atbilde. Un tajā brīdī jau atrodos uz grīdas un mani sit. Pieceļ: "Kas ir Putins?". Atbildu: "Prezidents." Nepareizi, viņi atkal mani nogāž. "Jūsu nākotnes valsts prezidents," viņi paskaidro."
Sagūstītos ukraiņu karavīrus piespiež uzņemties vainu par noziegumiem, ko viņi nav veikuši.
Viens no bijušajiem ieslodzītajiem Rostovas apgabalā atceras: "Kopā ar mani kamerā atradās vīrietis, viņš tika slīcināts, uzmeta uz sejas lupatu un lēja virsū ūdeni. Tā katru dienu. Rezultātā viņš parakstīja atzīšanos. Tad izmeklētājs viņam teica, ka viņš to izdomājis, bet tā vajag."
Jaroslavs, kurš atradās ieslodzījumā Kurskas apgabalā, pratināšanas laikā zaudējis samaņu. Lai atgrieztu viņu pie samaņas, apsargs no visa spēka iesitis Jaroslavam pa operēto roku – un salauza to.
"Ārstē" ar steku
Parasti lūgums pēc medicīniskās palīdzības beidzas ar piekaušanu, tāpēc tie, kam tā nepieciešama, izvēlas klusēt.
Kāds Rostovas apgabala ieslodzījuma vietā turētais gūsteknis stāsta par kameras biedru – ap 50 gadus vecu Ukrainas civiliedzīvotāju. Viņam bija veikta sirds operācija, tāpēc bija nepieciešamas asinis šķidrinošas tabletes.
Atnāca "ārsts" un piekāva viņu ar steku. Viņš teica: "Nu, vai esmu atšķaidījis jūsu asinis?"
Viens no ieslodzītajiem atceras gadījumu, kad citam gūsteknim pārsēja ievainoto kāju. Tajā pašā laikā kāds apsargs ar elektrošoka pistoli trāpīja vīrietim pa muguru.
Neiztur sirds vai piekauj līdz nāvei
Pastāvīgās sišanas un bada dēļ ieslodzītajiem mēdz neizturēt sirds. Dažkārt apsargi ieslodzītos piekauj līdz nāvei.
22 gadus vecais Svjatoslavs Saltikovs bija saksofonists militārajā orķestrī. Viņš tika sagūstīts Mariupolē 2022. gada pavasarī. Vasarā ģimene no viņa saņēma vēstules ar apliecinājumiem, ka viss ir kārtībā.
Pēc tam gandrīz gadu vecāki par viņu neko nezināja līdz pat šā gada pavasarim, kad saņēma ķermeni briesmīgā stāvoklī. "Bija redzams, ka viņam bija lauzts žoklis, deformēts deguns, uz ķermeņa bija asinis," stāsta Svjatoslava tēvs, kurš piedalījās līķa identifikācijā.
Pagājušajā gadā Mariupolē tika sagūstīti vēl divi karavīri. Abu nonākšanu gūstā oficiāli apstiprināja Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, un viņu radinieki gaidīja atbrīvošanu. Tā vietā viņi sagaidīja līķus. Abi mira pagājušajā rudenī, nāves iemesls ģimenei netika atklāts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
