"Pamazām kustamies uz priekšu, viss mums būs labi." TV3 reportāža no Ukrainas armijas atbrīvotajām teritorijām Zaporižjas apgabala rietumos
Ukrainas karaspēki pēdējo dienu laikā būtiski taktiski pavirzījušies Zaporižjas apgabala rietumos. Ukrainas karaspēks ir sasniedzis Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas. Šajā frontes posmā šodien bija arī mani TV3 Ziņu žurnāliste Ieva Vārna un operators Sergejs Medvedevs, kuri tikās ar Ukrainas armijas brigādi, kuri veic uzbrukuma operācijas šajā frontes posmā.
Ir saņemtas pozitīvas ziņas no frontes, ukraiņi virzās uz priekšu tajā frontes virzienā, kas ir pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas – runa ir par to vietu, kur ukraiņi jau vasaras sākumā, uzsākot pretuzbrukuma darbības, atbrīvoja apdzīvotas vietas Neskučni, Staroževi, Blahodatni, Staromajorsku, un šodien saņemtas arī ziņas, ka viņi virzās uz priekšu, sasniedzot apdzīvotu vietu ar nosaukumu Urožaine. Tās ir stratēģiski nozīmīgas apdzīvotas vietas, kuras, ukraiņiem atbrīvojot no Krievijas okupācijas, viņi var nostiprināt savas pozīcijas, lai virzītos Berdjanskas un Mariupoles virzienā. Iepriekš pieminētajām vietām blakus atrodas šoseja, kas ved uz Maruiupoles pilsētu. Ir tikai apmēram nojausma, ka šajās vietās ir dzīvojuši cilvēki, jo Krievijas okupanti nav atstājuši neskartu nevienu dzīvojamo ēku. TV3 Ziņas tikās arī ar karavīriem, konkrēti Ukrainas bruņoto spēku 35. jūras kājinieku brigādi, kura atbrīvojusi šos ciemus un izvadāja pa tiem.
Gruvešu kalni, pilnīga iznīcība – tas paveras, braucot cauri Neskučnes, Staroževes, Blahodatnes ciemiem, ko Ukrainas karavīri no okupācijas atbrīvoja pavisam nesen. Salīdzinoši nelielas apdzīvotas vietas pie Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežas. Pirms kara katrā no tām dzīvoja apmēram tūkstotis iedzīvotāju.
Šīs apdzīvotās vietas okupācijā bija gadu un trīs mēnešus. Krievi tās faktiski noslaucīja no zemes virsas un par to, ka šeit kādreiz ir valdījusi dzīvība liecina vien krāsmatas, kas aizaugušas ar krūmiem un zāli.
Apdzīvotā vieta Storažavaja okupācijā bija jau no kara sākuma, krievu okupanti to sagrāba marta sākumā, bet Ukrainas bruņotie spēki ciemu atbrīvoja šī gada 10. jūnijā. Un šeit mēs varam redzēt kā māju pagalmos, kur krievi bija iemitinājušies joprojām ir okupantu mirstīgās atliekas
Šis reiz bija krievu seržants, tālāk krūmos guļ vēl citu okupantu līķi. Ciemu teritorijas ir mīnētas, joprojām tās tiek apšaudītas un debesīs lido ienaidnieka bezpilota lidaparāti.
"Te tādi romantiski orki dzīvojuši, uzzīmējuši mīlestību pret Krievijas federāciju. Pie mājām viņi izrok improvizētus ierakumus un vēl viņiem patīk mājās iekšā. Paceļ grīdas un mājās iekšā rok ierakumus, tad sanāk dubultā aizsardzība."
Karavīrs, kura brigāde atbrīvoja šos ciemus, rāda mums mājas, kur mitinājušies okupanti.
"Kaut, kas lido," brīdina karavīrs un skrienam slēpties. Filmēšanu šeit nācās pārtraukt, jo debesīs parādījās kārtējais okupantu izlūkošanas drons. Bet, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Ukrainas karavīri šeit turpina iet uz priekšu.
Esam pozīcijās pie 35, jūras kājinieku brigādes, karam sākoties šie puiši bija Odesā, tur sargāja pierobežas zonu, gadījumā, ja krievi iedomātos desantēties no Melnās jūras. Tagad jau pusgadu viņi ir šeit Donbasā – konkrētāk veic uzbrukumu Berdjanskas un Mariupoles virzienā. Viņi strādā ar padomju laika ražojuma reaktīvo raķešu sistēmu "Grad".
"[TV3 Ziņas]: Šeit Jums ir izdevies viņus atmest atpakaļ. [Ukrainas bruņoto spēku 35. jūras kājinieku brigādes karavīrs]. Jā, esam atspieduši Urožaines rajonā, tur šobrīd notiek kaujas, mūsu puiši jau ir iegājuši Urožainē, pamazām, pamazām kustamies uz priekšu – viss mums būs labi. "
Lai bruņojums ir vecs, karavīri saka, tas strādā labi un to apliecina arī ukraiņu kustība uz priekšu šajā frontes posmā. Karavīri, par kuru kustību uz priekšu šodien ziņoja arī ASV kara izpētes institūts, apstiprina – viņu brigādes puiši ir iegājuši Užorainē un tur notiek smagas kaujas.
Arī laikā, kad esam pie viņiem – saņemts uzdevums – jāpiesedz savi kājinieki – jāneitralizē okupantu dzīvais spēks.
"Tas viss notiek ļoti, ļoti ātri – operatīvi izbraucam, ieņemam pozīciju, atstrādājam un ļoti, ļoti ātri braucam prom. [TV3 Ziņas]: Tāpēc, ka uzreiz nāk atbildes šāvieni? Jā, atlido ļoti ātri un bieži. Šī mašīna ir ļoti daudz cietusi – šķembu caururbta, stikli izsisti. Te mazs caurums vēl palika. Visu pārējo sataisījām, mašīna brauc, strādā un turpinās strādāt. Iznīcināt okupantus. Viss būs labi! Viss būs Ukraina!"
Neraugoties uz ievērojamo ienaidnieka karaspēka skaitu un blīvajiem ierakumiem teritorijā, ukraiņu karavīri turpina virzīties uz priekšu. Šeit kopā ar triecienbrigādi, kas veic pretuzbrukuma operācijas, diendienā ir arī kara lauka ārste un psiholoģe… Viņa saka – ieraugot to, kas paliek pēc krievu pasaules, nevienu nevajag motivēt dzīt okupantus ārā no savas zemes.
"Ziniet, es varēju te nebūt, man ir 55 gadi, es varēju nepamest savu karjeru, visu… Bet es esmu šeit. [TV3 Ziņas]: Ko jūs darījāt līdz sākās karš? [Tatjana]: Es esmu praktizējošs psihologs – pirms tam 25 gadus reanimācijā strādāju, sākās karš, es nedomājot visu pametu un esmu šeit. Mediķu vienmēr trūkst. Puiši ir nosvērti, motivēti. Viņi zina, kāpēc viņi ir šeit. Tāpēc motivācija ir viena – vairāk lādiņu, biežāk šaut – uz priekšu un uz priekšu, jo karavīrs ir tas, kurš visvairāk vēlas beidzot panākt uzvaru," stāsta Ukrainas bruņoto spēku 35. jūras kājinieku brigādes ārste Tatjana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
