Pāris mēnešu laikā ASV uzbrūk diviem Ķīnas sabiedrotajiem. Kādēļ neseko reakcija?

Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam galvenā prioritāte ir stabilas attiecības ar ASV. Eksperti norāda, ka Pekina nevēlas saasināt konfliktu ar Vašingtonu, īpaši laikā, kad svarīga ir ekonomiskā sadarbība un diplomātiskais dialogs.

Tāpēc Ķīna bieži izvēlas stratēģiju – asi kritizēt, bet izvairīties no tiešas iesaistes.

Noskaties: "Atcerieties manus vārdus – ASV to rūgti nožēlos!" Irāna draud atriebties

Lai gan Ķīna ir lielākais Irānas naftas pircējs un politiski atbalsta Teherānu starptautiskajās organizācijās, attiecības starp valstīm nav tik ciešas, kā bieži tiek uzskatīts. Pekina vienlaikus uztur ciešas saites arī ar citām Tuvo Austrumu valstīm, tostarp Irānas reģionālo konkurenti Saūda Arābiju.

Tādēļ Ķīna cenšas saglabāt līdzsvaru reģionā un izvairās nostāties vienā pusē militāros konfliktos.

Daži analītiķi uzskata, ka situācija pat zināmā mērā ir izdevīga Pekinai. Ja ASV vairāk iesaistās militāros konfliktos Tuvajos Austrumos, tas novērš Vašingtonas uzmanību no Indo–Klusā okeāna reģiona, kur pieaug konkurence ar Ķīnu.

Vienlaikus Pekina cenšas saglabāt savu tēlu kā valsts, kas neiejaucas citu valstu iekšējās lietās.

Tomēr šāda piesardzīga politika var radīt arī šaubas par Ķīnas uzticamību kā partnerim. Ja Pekina krīzes brīžos palīdz tikai ar diplomātiskiem paziņojumiem, citi sabiedrotie var sākt jautāt, vai uz Ķīnu patiešām var paļauties.

Taču eksperti uzskata, ka valstis, piemēram, Irāna, sadarbību ar Pekinu tik un tā turpinās – galvenokārt Ķīnas ekonomiskās ietekmes dēļ.

Tāpēc Ķīnas reakcija šajā situācijā nav nejaušība, bet gan apzināta stratēģija – saglabāt ietekmi, izvairīties no riskiem un koncentrēties uz savām ilgtermiņa interesēm.