Pastāvīgā uzturēšanās Krievijā apmaiņā pret dienestu: kā Putins piespiež ārvalstniekus doties karā

Putina dekrēts Nr. 821, kas parakstīts 5. novembrī, Krievijas medijos gandrīz nav pieminēts, lai gan šāda prasība ir ārkārtīgi neierasta starptautiskajā praksē. Taču realitātē tā jau liek migrantiem, kuri gadiem dzīvojuši Krievijā, pieņemt dramatisku lēmumu – doties karā pret Ukrainu vai pamest valsti.

48 gadus vecais Akifs no Azerbaidžānas Krievijā dzīvo jau četrus gadus. Viņš bija nokārtojis krievu valodas eksāmenu, ieguvis pagaidu uzturēšanās atļauju un kopā ar sievu Mariju – Krievijas pilsoni – izveidojis saimniecību Ņižņijnovgorodas apgabalā. Taču, apmeklējot Migrācijas dienestu, Akifs uzzināja, ka, lai saņemtu pastāvīgo uzturēšanās atļauju, viņam būs jāparaksta militārais līgums.

"Mēs nezinām, ko darīt. Mēs esam gaļasmašīnas bandinieki," RFE/RL sacīja Marija. Pāris nolēmis pamest Krieviju, atsakoties no visiem iepriekšējiem plāniem.

Pastāvīgā uzturēšanās atļauja Krievijā nozīmē juridisku stabilitāti – iespēju strādāt bez atļaujas, brīvi iebraukt un izbraukt no valsts, kā arī ceļu uz pilsonību. Daudziem migrantiem no bijušajām PSRS republikām tas ir vienīgais reālais ceļš uz pilsonību.

Saskaņā ar jauno dekrētu vīriešiem noteiktās kategorijās, lai pieteiktos uz pastāvīgo uzturēšanos, jāiesniedz:

• vismaz viena gada līgums ar Krievijas armiju;
• līgums ar Ārkārtas situāciju ministriju;
• vai apliecība, ka persona nav derīga militārajam dienestam.

Līdzīgas prasības attiecas arī uz pilsonības iegūšanu. Izņēmumi paredzēti augsti kvalificētiem speciālistiem, studentiem un dažām citām grupām. Vienlaikus dekrēts neattiecas uz Baltkrievijas pilsoņiem, bet Kazahstānas un Moldovas pilsoņiem tas piemērojams tikai pilsonības gadījumā. Dokumentā norādīts, ka pasākumi ir "pagaidu", taču termiņš nav noteikts.

Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievija aktīvi meklē jaunus karavīrus. Rietumu izlūkdienesti lēš, ka karā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā miljons Krievijas karavīru.

Krievija jau iepriekš piedāvājusi ārvalstniekiem naudu vai vienkāršotu pilsonību apmaiņā pret dienestu. Maijā Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins paziņoja, ka frontē karo vismaz 20 000 naturalizētu migrantu, bet vēl 10 000 nosūtīti rakt tranšejas. Tagad, kā uzsver RFE/RL, spiediens oficiāli skar arī tos, kuri vēl nav Krievijas pilsoņi.

Karnegī Krievijas–Eirāzijas centra pētnieks Temurs Umarovs uzskata, ka Kremlis ar šo soli risina divas problēmas vienlaikus: "Tas palielina mobilizāciju uz cilvēku rēķina, kuriem ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības, un padara ilgtermiņa migrāciju uz Krieviju mazāk pievilcīgu," viņš sacīja RFE/RL izmeklēšanas nodaļai. "Migranti turpmāk Krievijai būs vajadzīgi tikai kā darbaspēks."

RFE/RL norāda – arī informācijas noklusēšana ir zīmīga. Lai gan Putina dekrēti parasti tiek plaši atspoguļoti, šajā gadījumā Krievijas mediji izvairās tieši pieminēt prasību par militāro dienestu, to aizstājot ar frāzēm par "vienkāršotu procedūru".