"Pēkšņi redzu, ka nekas nedarbojas," Izraēlā dzīvojošos šokējis, ka drošības dienesti nespēja novērst uzbrukumu

Izraēla ir pieradusi pie raķešu uzlidojumiem, bet palestīniešu kaujinieku sestdien īstenotais negaidītais un labi koordinētais uzbrukums daudzus šokējis un pārsteidzis. Arī Irinu Rubinčiku, kura dzīvo aptuveni stundas brauciena attālumā no Telavivas. Izraēlā viņa ir piecus gadus, vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību. Uzbrukuma laikā viņa bija pie radiem valsts ziemeļos.

"Jāsaka, ka paķērām vīramāti pie mums un vienkārši braucām ātrāk uz drošāku vietu, uz Zikronu-Jakovu. Ceļi tiešām bija tukši. Cilvēki, dzirdot ziņas par karadarbību, vienkārši ir aizslēgušies mājās un kustība uz ceļiem gandrīz vai nenotika. Sajūta nebija tā pati labākā," stāsta sieviete.

Jau otro dienu viņa uzturas mājās, strādā attālināti: "Mēs tālāk par vietējo ielu, kur pastaigāties ar suni, neejam."

Masveidīgie raķešu triecieni bija tik negaidīti, ka uzbrukumam nespēja noticēt Dinora Zera. 

Dinora Zera

Izraēlā dzīvojoša latviete

"Es domāju, varbūt bija kaut kāda kļūda. Bet – nē, es dzirdēju vēlreiz un vēlreiz, un vēlreiz. "Pērkona" skaņa – bum, bum, bum, bum pēc katras sirēnas. Tad sapratu, ka tas nav joks, tā nav kļūda. Ātri skrēju uz drošo telpu. Mums gandrīz katrā mājā, katrā jaunā mājā ir tāda drošā telpa kā bunkurs."

Izraēlā viņa ir jau gandrīz 20 gadu, dzīvo Telavivas piepilsētā. Bērniem pasniedz mūzikas nodarbības, kas tagad atceltas.

"Vairs nav dzīves. Paliekam mājās, bet ne tāpēc, ka es būtu nobijusies. Bērni nevar pie manis ierasties uz nodarbībām, jo vecākiem ir bail viņus vest. Cilvēkiem ir bail doties ārā. Mēs vienkārši nespējam strādāt, jo psiholoģiski ir ļoti, ļoti smagi. Un ne jau raķešu dēļ. Nogalināto un nolaupīto cilvēku dēļ. Es domāju, kas ar viņiem notiek. Kas notiek ar sešus mēnešus vecu zīdaini? Vai viņš ir pabarots? Kas ar vecmāmiņu? Vai viņai ir zāles? Tas ir biedējoši, nevis karš un raķetes. Pie raķetēm esam pieraduši. Mēs zinām, ko darīt. Mēs esam labi apmācīti," stāsta sieviete.

Izraēlā dzīvo ap 5000 Latvijas dubultpilsoņu. Kā stāsta vēstnieks Aivars Groza, viņi ieradušies lielākoties septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados.

Aivars Groza

Latvijas vēstnieks Izraēlā

"Viņi arī zina, kā rīkoties trauksmes gadījumos. Ja mums atskanēs sirēna, uzreiz jāmūk projām minūtes laikā bumbu patvertnē."

Vismaz 84 Latvijas valstspiederīgie, kuri uz Izraēlu devušies tūrisma, medicīnas vai darījumu braucienā, vēstniecībā meklējuši iespēju tikt mājās. Starptautiskā lidosta darbojas, bet "airBaltic" uz Izraēlu šobrīd nelido – reisu atjaunošana būs atkarīga no drošības situācijas.

"Tādas īpašas panikas nav. Bet patlaban Izraēlas sabiedrība izskatās tāda mazliet šokēta pēc sestdienas uzbrukuma, kad pilnīgi negaidīti no Gazas sektora ielauzās kaujinieki," bilst Groza.

Izraēlā dzīvojošos šokējis arī tas, ka drošības dienesti palaida garām uzbrukuma gatavošanu un nespēja to novērst. "Es nebiju pārsteigta. Es biju šokēta. Mēs bijām pilnīgi apstulbuši un šokēti. Ne tikai es, bet visi, jo nespējām tam noticēt," saka Zara.

Savukārt Rubinčika norāda: "Pēkšņi es redzu, ka nekas nedarbojas, diemžēl jāatzīst. Jo kāds izrādījās vēl gudrāks par tiem zinātniekiem un militārpersonām, kuras izgudroja visas aizsardzības sistēmas. Tas bija liels pārsteigums tiešām."

Izraēlā dzīvojošajām latvietēm sirds kļuvusi mierīgāka, redzot Izraēlas armijas atbildi. Taču diplomātiem ir bažas par frontes iespējamu vēršanos plašumā.

"Pavisam situācija varētu mainīties, ja konfliktā iesaistās Izraēlas ziemeļu puse – "Hezbollah", kas darbojas Libānā. Ja viņi mēģina atklāt otro fronti, tad situācija kļūst pavisam citādāka," bilst Groza.