Viss, kas tev jāzina par notikumiem Izraēlā

Izraēlas armija pavēstīja, ka uzbrucēji raidījuši 2200 raķešu, bet pats palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamas" bruņotais spārns apgalvo, ka izšāvuši vairāk nekā 5000 raķešu. Turklāt kaujinieki no palestīniešu anklāva iekļuvuši Izraēlā vairākās vietās ar paraplāniem, pa jūru un pa sauszemi.

Jau uzbrukuma pirmajās stundās tika ziņots par neskaitāmiem cilvēku upuriem. Turklāt "Hamas" kaujinieki sagūstījuši un pārveduši pāri robežai uz Gazas joslu vismaz simts Izraēlas pilsoņu. Tiek uzskatīts, ka viņu vidū ir militārpersonas, civiliedzīvotāji, sievietes un bērni.

Izraēlas armija ziņoja par kaujām ar grupējuma "Hamas" kaujiniekiem 22 vietās. Premjers Benjamins Netanjahu sestdien paziņoja: "Mēs esam karā, un mēs tajā uzvarēsim."

Kā tas varēja notikt?

"Hamas" kaujinieku sestdienas uzbrukums Izraēlai acīmredzami pārsteidza šīs valsts varasiestādes. Desmitiem gadu Izraēlā nav noticis nekas līdzīgs, lai gan konflikts vienmēr gruzdējis.

Izraēlas militārais eksperts Deivids Gendelmans raidsabiedrībai BBC pieļāvis, ka Izraēlas izlūkdienesti paļāvušies uz to, ka "Hamas" no eskalācijas pašlaik negūst nekādu labumu. Proti, pēc pēdējo nedēļu laikā notikušajiem nemieriem Gazas iedzīvotāji ir saņēmuši vairāk atļauju strādāt Izraēlā, Gazā ienācis vēl viens Kataras naudas transfērs un tamlīdzīgi.

"Tāpēc [tika pieņemts, ka] viņu pašreizējās prasības ir izpildītas, viņi tagad necīnīsies, un [militārās] mācības ir tikai sezonālas mācības, kā tas ir noticis iepriekš," pieļāvis eksperts.

Bet BBC komentētājs Pols Adamss atzīmē, ka runa nav tikai par, iespējams, vislielāko izlūkošanas neveiksmi kopš 1973. gada kara: "Galvenais ir tas, ka Izraēla, šķiet, vēl nekad nav zaudējusi kontroli pār savām pilsētām."

Kā intervijā LTV atzinis Latvijas vēstnieks Izraēlā Aivars Groza, situācija Izraēlā var sarežģīties, ja tagad kādas aktivitātes sāktu Libānas teritorijā izvietojusies teroristiskā organizācija "Hezbollah". Tādā gadījumā Izraēlai būtu jācīnās vienlaikus divās frontēs.

Gruzdējis un ik pa laikam liesmojis

Pēc 1947. gada 29. novembra ANO Ģenerālās asamblejas akcepta idejai par divu – ebreju un arābu – valstu veidošanu Jordānas upes rietumkrastā ebreju Nacionālā padome pasludināja Izraēlas valsti, kamēr arābu teritorijā jaunu valsti neizveidoja, jo šī reģiona valstu līderi nepiekrita ANO lēmumam par Palestīnas sadalīšanu.

Jau 1948. gadā izcēlās pirmais arābu un Izraēlas karš, bet sadursmes reģionā turpinās līdz šai dienai, periodiski uzliesmojot vardarbīgiem konfliktiem.

Šajos gados notikuši seši Izraēlas un palestīniešu kari. Pēdējais no tiem 1982. gadā, kad Izraēla saka uzbrukumu Libānai, lai sagrautu Palestīnas pretošanās kustību un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju (PAO), kas bāzējās Libānā.

Laikā no 1987. līdz 1993. gadam norisinājās pirmā palestīniešu bruņotā cīņa jeb intifāda pret Izraēlu.

Tās laikā 1988. gadā PAO Nacionāla padome pasludināja palestīniešu valsti ar galvaspilsētu Jeruzalemē, lai gan šīs teritorijas kontrolēja Izraēla. Pēc pirciem gadiem PAO un Izraēla vienojās par pagaidu pārvaldes modeli okupētajās teritorijās, liekot pamatu pašpārvaldei Gazas sektorā un Jordānas upes rietumkrasta.

Tomēr 2000. gadā sekoja otrā intifāda, kuras laikā norisinājās plašas nemiernieku sadursmes ar policiju, kā arī notika vairāki vērienīgi terora akti.

2006. gads nesa Otro Libānas karu, ko izprovocēja radikālais šiītu grupējums "Hezbollah", raidot artilērijas šāviņus uz pierobežu un Izraēlas armijas vienību. Vairākus mēnešus ilgusī karadarbība tika izbeigta, balstoties ANO rezolūcijā par uguns pārtraukšanu.

Bet laikā no 2008. līdz 2009. gadam Izraēlas spēki veica plašu militāru operāciju Gazā, iznīcinot tur esošos teroristu atbalsta punktus, 2012. gadā tā veica līdzīgu operāciju pret "Hamas".

Ieinteresētie un iespējamie kūdītāji

Runājot par pagājušās nedēļas pēkšņo "Hamas" kaujinieku uzbrukumu Izraēlai, tiek pieļauts, ka tā gatavošanā bija iesaistīti Irānas izlūkdienesti.

Uzbrukums Izraēlai ticis plānots jau vairākas nedēļas ar Irānas izlūkdienestu atbalstu, – raksta "Wall Street Journal", atsaucoties uz palestīniešu grupējuma "Hamas" un Libānas kustības "Hezbollah" augsta ranga pārstāvjiem.

Pēc viņu sacītā, Irānas amatpersonas pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušās apspriedes laikā ar palestīniešu kaujiniekiem deva zaļo gaismu uzbrukumam.

Laikraksts atzīmē, ka Beirūtas sanāksmē piedalījās Islāma revolucionāro gvardu korpusa virsnieki – viņi kopā ar "Hamas" jau kopš augusta strādājuši pie operācijas plāna.

Vašingtona paziņojusi, ka vēl nav redzējusi pierādījumus par Teherānas līdzdalību uzbrukumā Izraēlai. Bet Irānas ANO misija ir noraidījusi apgalvojumus, ka Teherāna ir iesaistīta "Hamas" kaujinieku uzbrukuma plānošanā.

Krīze Izraēlā un Gazas joslā ir izdevīga Krievijai, turklāt nevar izslēgt, ka šī valsts bijusi līdzdalīga krīzes radīšanā, aģentūrai LETA norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Lai arī šobrīd nav neapgāžamu faktu par Krievijas līdzdalību krīzes radīšanā, tomēr izslēgt šo faktoru nevarot. Tāpat esot skaidrs, ka grupējums "Hamas" bez Irānas atbalsta šādu uzbrukumu nevarētu izdarīt. "Vienlaikus redzam, ka pēdējā laikā Irānas un Krievijas savstarpējā sadarbība ir augusi, līdz ar to tādu variantu izslēgt nevar," uzsvēra Sārts.

Viņš uzskata, ka Krievijai šī krīze ir izdevīga, jo novērš starptautisko uzmanību no kara Ukrainā ar papildu faktoru attiecībā uz ASV faktisko uzmanību. Ja krīze Izraēlā un Gazas joslā pāraugs lielākā konfliktā, tad ieroču piegāžu ķēdes Rietumos arī tiks papildus noslogotas.

Kas ir "Hamas" un kādi ir viņu mērķi

Islāmistu grupējuma "Hamas" līdz ar "Hezbollah" ir iekļauta ASV un Izraēlas teroristisko organizāciju sarakstos.

"Hamas" izveidojās 1987. gada beigās, kad sākās pirmā palestīniešu intifāda. Tās saknes meklējamas Musulmaņu brālības palestīniešu atzarā, un to atbalsta spēcīga sociālpolitiskā struktūra palestīniešu teritorijās.

Grupējuma statūtos ietverts aicinājums Izraēlas vietā izveidot islāma Palestīnas valsti un noraidītas vienošanās, kas slēgti starp Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju un Izraēlu.

"Hamas" spēks ir koncentrēts Gazas joslā un Rietumkrasta apgabalos. Organizācijas militārais spārns kopš 90. gadiem ir veicis daudzus pret Izraēlu vērstus uzbrukumus gan Izraēlā, gan palestīniešu teritorijās.

Grupējums 2006. gada sākumā uzvarēja pašpārvaldes likumdevēja vēlēšanās palestīniešu teritorijās. Un "Hamas" joprojām atsakās atteikties no vardarbīgas pretošanās Izraēlai.

2014. gadā Izraēla vainoja "Hamas" grupējumu trīs izraēliešu pusaudžu nolaupīšanā un nogalināšanā un tas izprovocēja ilgstošāko un asiņaināko konfliktu reģionā kopš 2009. gada.

Nepilnus desmit gadus vēlāk – 2023. gada 7. oktobra rītā – "Hamas" sarīkoja bezprecedenta uzbrukumu Izraēlai, kas valstī licis izsludināt kara stāvokli un ieviest dažādus drošības pasākumus.

Kā rīkoties Latvijas valstspiederīgajiem Izraēlā?

Pēc pagājušās nedēļas plašā "Hamas" teroristu uzbrukuma Izraēlai Latvijas vēstniecībā Izraēlā konsultatīvos nolūkos nedēļas nogalē vērsušies aptuveni 65 Latvijas valstpiederīgie, – atsaucoties uz Latvijas vēstnieka Izraēlā Aivara Grozas sacīto LTV, ziņo LETA.

Izraēlā pastāvīgi uzturoties ap 5000 Latvijas valstspiederīgo, kuriem lielākoties ir dubultpilsonība, un šie cilvēki zinot, kā ir jārīkojas situācijās, kad atskan trauksmes sirēnas.

Vēl aptuveni 65 cilvēki uz Izraēlu esot atceļojuši kā tūristi vai darba darīšanās. "Viņi ir vērsušies vēstniecībā pēc padoma. Pagaidām viņiem nav nepieciešama konsulārā palīdzība, bet Ārlietu ministrija un vēstniecība uztur ar viņiem kontaktus un sniegs palīdzību, ja tāda būs nepieciešama," stāstīja Groza.

Diplomāts piebilda, ka, saskaņā ar Izraēlas valdības apgalvoto, valsts ir drošībā, kā arī darbojas starptautiskā lidosta, lai arī daudzi reisi tiek atcelti. Izraēlas valdība sola sniegt iedzīvotājiem nepieciešamo palīdzību.

Groza aicināja ikvienu Latvijas valstspiederīgo, dodoties uz jebkurām ārvalstīm, reģistrēties konsulārajā reģistrā, lai pēc tam būtu vieglāk ar šiem cilvēkiem sazināties un nepieciešamības gadījumā sniegt viņiem palīdzību.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) stingri aicina šobrīd neceļot uz Izraēlu. Valsts teritorijā esošos Latvijas valstspiederīgos ĀM aicina sekot līdzi situācijas attīstībai un vietējo drošības dienestu rekomendācijām.

Ministrija stingri iesaka ceļotājiem nedoties uz Jeruzalemi, Gazas sektoru un 40 kilometru rādiusā ap to un Palestīnas Pašpārvaldes teritorijām. Tāpat ceļotājiem ieteikts neapmeklēt Izraēlas pierobežas reģionus ar Libānu un Sīriju.

Atrodoties Jeruzalemē, ministrija stingri aicina ievērot piesardzību, izvairīties no demonstrācijām un vietām, kurās pulcējas liels cilvēku skaits un iespējamas masu nekārtības. Ceļotāji arī aicināti atrasties vietā, no kuras ātri sasniedzamas bumbu patvertnes.

Vienlaikus ĀM aicina ceļotājus ievērot īpašu piesardzību, izmantojot sabiedrisko transportu, vai izvairīties no tā izmantošanas. Vilcieni darbojas ierobežoti un "karstajos punktos" nepietur.

Kā tas ietekmē mūs?

Pēc pēkšņā "Hamas" kaujinieku uzbrukuma Izraēlai Latvijas Civilās aviācijas (CAA) )aģentūra sestdien paziņoja, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, tāpēc Latvijas aviokompānijām tika rekomendēts neizmantot Izraēlas gaisa telpu. Sākotnēji šāds ieteikums tika attiecināts uz tuvākajām 48 stundā.

Vienlaikus CAA aicina pasažierus izvērtēt drošības riskus, plānojot savus lidojumus. Gaisa telpas izmantošanas ierobežojumi var radīt situācijas, ka pasažieriem ir apgrūtinātas iespējas pamest konkrētās valsts teritoriju, – aģentūras pārstāvja sacīto citē LETA.

Aviokompānija "airBaltic" atcēla sestdienas vakarā plānoto reisu no Rīgas uz Telavivu, aicinot pasažierus sazināties ar aviokompāniju.

Tātad, ceļotājiem jāseko līdzi aktuālajai informācijai par reisiem un jārēķinās ar iespējamām izmaiņām savos plānos.

Izraēlas un "Hamas" grupējuma konfliks var mainīt arī cenas degvielas uzpildes stacijās. Pirmā tirgus reakcija uz pagājušās nedēļas nogales notikumiem ir straujš naftas cenas kāpums. Piemēram, "Brent" naftas barela cena pirmdien pakāpās vairāk nekā par 4 procentiem, pārsniedzot 88,40 dolārus par barelu.

Analizējot ietekmi ilgtermiņā, eksperti gan atzīmē, ka konfliktā iesaistītās puses nav nozīmīgas naftas ieguvējas, tomēr jāņem vērā, ka militārā darbība norisinās līdzās nozīmīgākajam naftas ieguves un eksporta reģionam.