Pirmoreiz kāda sieviete pieveikusi vienu no pasaulē grūtākajiem un neparastākajiem ultramaratoniem
Jasmīna Parisa, skrējēja no Lielbritānijas, kļuvusi par pirmo sievieti, kurai izdevies pieveikt vienu no pasaulē grūtākajiem ultramaratoniem – "Bārklija maratoni". Parisai finišējot, līdz sacensību beigām bija atlikušas vien 99 sekundes, vēsta BBC.
Ultramaratons ik gadu tiek rīkots Tenesī esošajā "Frozen Head" štata parkā, ASV. Trase ir mainīga, taču distance un kāpums paliek nemainīgi. Proti, 60 stundu laikā maratona dalībniekiem jāspēj pieveikt 100 jūdzes jeb 160 kilometrus, kas ietver 60 tūkstošus pēdu jeb aptuveni 18 tūkstošus metru kāpumu, kas, savukārt, pielīdzināms diviem kāpieniem Everestā.
Pirmais ultramaratons norisinājās 1986. gadā, taču 1989. gadā tā distance tika noteikta 160 kilometru gara. Kopš tā laika vien 20 cilvēkiem izdevies trasi pabeigt, iekļaujoties noteiktajās 60 stundās.
Jasmīna Parisa pirms dalības sacensībās sacījusi, ka "Bārklija maratoni" ir "patiesi unikāls izaicinājums, un ideja par tā noskriešanu man augusi pēdējos gados. [Es jūtu] sajūsmas un nervu sajaukumu. Es zinu, ka tas būs ļoti grūti, iespējams, neiespējami, bet tajā pašā laikā tas man rada vēlmi to noskriet."
View this post on Instagram
Sacensību fotogrāfs Deivids Millers BBC pārstāvjiem pastāstīja, ka bijis aculiecinieks "visu laiku lielākajam ultramaratona sasniegumam." Aptuveni trīs minūtes pirms sacensību beigām netālu no finiša bijusi dzirdama kliegšana un saucieni, jo skatītāji mēģinājuši uzmundrināt Parisu.
"Viņa sprintoja un atdeva sevi visu, jo nebija laika kļūdīties, pretējā gadījumā viņa nebūtu iekļāvusies laikā. Viņa pieskārās [finiša] vārtiem un nogurumā sabruka. Tas bija labākais, ko esmu redzējis, tas bija neticami," ultramaratona finišu atceras Millers.
Fotogrāfijās Parisa redzama ne vien pārgurusi, bet arī nomocīta – viņas kājas ir saskrāpētas un asiņainas. Par to "parūpējusies" maratona trase, kas ir ekstrēma un bieži vien ved pa bezceļiem, cauri asiem krūmiem, stāvās nogāzēs u. tml.
#BM100 #smalleuropeanwoman amazing pic.twitter.com/GxvdiPLowg
— g (@trautsnehcterg) March 22, 2024
Ne tikai viens no grūtākajiem, bet arī neparastākajiem ultramaratoniem
Kā atzīmē BBC, "Bārklija maratoni" pazīstami ne tikai ar tā grūtības pakāpi, bet arī ar neparastajām tradīcijām.
Maratona maršruts mainās ik gadu, taču tie parasti ir pieci 20 jūdžu jeb 32 kilometru apļi, kurus 60 stundās ļauts mēģināt pieveikt vien 35 dalībniekiem.
Ultramaratona "tēvi" ir Gerijs Kantrels un Karls Henns. Ideja par šādām sacensībām abiem radās pēc tam, kad viņi padzirdēja par Mārtiņa Lutera Kinga jaunākā slepkavas Džeimsa Ērla Reja izbēgšanu no tuvējā Brušijas kalna štata cietuma 1977. gadā. Rejs toreiz no policijas bēguļoja 50 stundas, slēpjoties mežā un kājām pieveicot 12 jūdzes jeb 19 kilometrus.
Kantrels, padzirdot par bēgšanas mēģinājumu, slepkavu izsmēja sakot, ka varētu pieveikt vismaz 100 jūdzes. Tā dzima "Bārklija maratoni".
Potenciālajiem maratona dalībniekiem ir jāuzraksta eseja par tēmu "Kāpēc man būtu jāļauj skriet Bārklijā?" un jāiemaksā 1,60 ASV dolāru liela dalības maksa. Ja paveicas, atpakaļ tiek saņemta vēstule ar dalības apstiprinājumu.
Sacensības sākas jebkurā laikā no pusnakts līdz pusdienlaikam noteiktajā sacensību dienā – stundu pirms to sākuma tiek dots signāls, pūšot gliemežvākā. Savukārt pašas sacensības oficiāli sākas brīdī, kad to direktors aizkūpina cigareti.
View this post on Instagram
Trase nav marķēta, sacensību dalībniekiem maršruts iepriekš jāiegaumē.
Pirmais un trešais aplis tiek skriets pulksteņrādītāja virzienā, bet otrais un ceturtais – pretēji pulksteņa virzienam. Savukārt piektā apļa virzienu nosaka tas, kurš pirmais pieveicies iepriekšējos četrus.
Tāpat maratona dalībniekiem trasē jāatrod no deviņām līdz 15 grāmatām (skaits no gada uz gadu mainās), no kurām jāizņem katra dalībnieka sacensību numuram atbilstošā lapaspuse, kas kalpo kā apliecinājums, ka viņš vai viņa ir pieveicis kādu no apļiem. Kārtējā apļa beigās lapaspuse jāiedod kontrolpunktā esošajam sacensību veidotājam Kantrelam.
Iepriekšējo "Bārklija maratonu" labāko sasniegumu sieviešu vidū uzstādīja Sjū Džonstona, kura 2001. gadā pieveica 66 jūdzes jeb 106 kilometrus. Togad vairāk nekā 30 dalībnieku 60 stundu laikā nespēja atrast pat pirmo grāmatu, kas atradās vien divu jūdžu attālumā no starta.
Jāpiebilst, ka tiem, kam neizdodas sasniegt finišu, jādod kāds "ziedojums". Tie ir dažādi priekšmeti, tostarp balti T-krekli, zeķes vai automašīnas numurzīmes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
