Pirms un pēc HIMARS. ASV domnīca izceļ pagrieziena punktu Ukrainas karā

Ukrainas amatpersonas arvien vairāk atzīst Ukrainas pretuzbrukuma operācijas Hersonas apgabalā. Apgabala administrācijas padomnieks Serhijs Khlans svētdien paziņojis – Ukrainas spēki Hersonā veic neprecizētas pretuzbrukuma darbības. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien izpaudis, ka ukraiņu spēki Hersonā "’soli pa solim’’ virzās uz priekšu. Tiesa, nav zināms, vai tie ir nelieli un nepārtraukti ukraiņu panākumi vai arī plašāki uzbrukumi.

Savukārt Ukrainas Dienvidu operāciju pavēlniecība svētdien atklājusi, ka ukraiņu spēki Hersonas apgabalā arī apšauda Krievijas transporta objektus, lai kavētu to manevrēšanas spējas un loģistikas atbalstu. Khlans arī paziņojis, ka Ukraina raida triecienus Krievijas kontrolētajiem tiltiem ap Hersonu vien tāpēc, lai okupantu karaspēkam neļautu pilsētā nogādāt bruņojumu. Vienlaikus triecieni tiltiem neaptur pārtikas un citu būtisku preču nogādāšanu pilsētā.

HIMARS piegādes Ukrainai – nozīmīgs pagrieziena punkts

Kara izpētes institūts arī vēsta – satraukums par Krievijas spējām prokrieviskajā informatīvajā telpā turpina pieaugt, jo okupantu operāciju temps palēninās. Tas tiešā veidā ir Ukrainai Rietumu piegādāto augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu jeb HIMARS nopelns, jo tās pēdējās nedēļās tiek aktīvi izmantotas triecieniem galvenajiem Krievijas loģistikas un komandmezgliem.

Piemēram, Krieviju atbalstošais "’Telegram’’ kanāls "’Moscow Callings’’ karu Ukrainā sadalījis trīs posmos: 1) 24. februāris līdz Krievijas karaspēka izvešana no Kijivas, Sumu un Čerņihivas apgabaliem; 2) no karaspēka izvešanas līdz Ukrainu sasniedza Rietumu HIMARS piegādes; 3) HIMARS piegādes.

Prokrieviskajā "’Telegram’’ kanālā nesenākais kara posms tiek definēts kā būtisks pagrieziena punkts, jo iepriekš Ukrainai piegādātās Rietumu ieroču sistēmas, piemēram, "’Stingers’’, "’Bayraktar’’, "’Javelins’’ un citas, daudz nepalīdzēja cīņā pret Krievijas artilērijas uzbrukumiem, jo vienkārši nav paredzētas šādam mērķim. Turpretim HIMARS "’visu mainījušas’’ Krievijas spējām Ukrainā.

"’Moscow Calling’’ atzinis, ka nesenie Ukrainas triecieni okupantu noliktavām, sakaru mezgliem un aizmugures bāzēm postoši un, iespējams, pat neatgriezeniski ir ietekmējuši Krievijas nākotnes ofensīvu attīstību.

Krievijas atbalstītāju vērtējums sakrīt ar iepriekš izskanējušiem Rietumu aizsardzības amatpersonu ziņojumiem par to, ka Krievijas karaspēks kaujas laukā ir spiests iesaistīties dažādās HIMARS uzbrukumu mazināšanas taktikās, tostarp maskēšanās pasākumos un nepārtrauktā aprīkojuma grupējumu izvietojuma maiņā. Tas kavē okupantu spējas veikt masveida artilērijas uzlidojumus, ko tie plaši izmantojuši līdz šim.

Par to arī skaidri vēsta NASA sniegtā informācija – kopš Ukraina saņēmusi HIMARS sistēmas, frontes līnijās Donbasā novērojams nemainīgi mazāks karstuma anomāliju skaits.

Saasinās minoritāšu protesti pret Kremli

Savukārt Kremlim jāgatavojas pieaugošiem protestiem no etnisko minoritāšu anklāviem, kuriem negribot jāiesaistās Krievijas bruņotajos spēkos. Lai aizstāvētu minoritāšu tautas, dibināta organizācija "’Krievijas aziāti’’. Tās dibinātājs Vasīlijs Matenovs sacījis, ka organizācijas sākotnējais mērķis ir apturēt karu Ukrainā, izmantojot graujošo statistiku par minoritāšu grupu karavīru bojāeju kaujās tajā.

Arī Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko, atsaucoties uz ukraiņu avotiem, paudis – Krievijas varas iestādes mirušo karavīru ģimenēm no Maskavas izmaksā trīsreiz lielāku kompensāciju, salīdzinot ar ģimenēm no Burjatijas reģiona, kurā dominē mazākumtautības.

Kara izpētes institūts jau iepriekš vēstījis, ka Tuvā un Burjatijā ir izveidojušās etnisko minoritāšu protesta grupas, un paredzams, ka pretošanās Kremlim par šo grupu piesaisti Krievijas karaspēkam turpināsies.