Prognozes piepildās: Krievijā pirmo reizi 100 gadu laikā iestājas ārējā parāda defolts

Oficiāla paziņojuma par saistību neizpildi nebūs, – prognozē aģentūra "Bloomberg". Parasti to veic starptautiskās reitingu aģentūras, taču tās visas ir apturējušas savu darbību Krievijā.

Ar šādu paziņojumu varētu nākt klajā arī paši obligāciju turētāji, taču viņi pagaidām cenšas izvērtēt, kādas ir iespējas atgriezt visu vai vismaz daļu savas naudas. Lai kreditori pieteiktu defoltu Krievijai, tam nepieciešama vismaz ceturtās daļas obligāciju turētāju piekrišana.

Šī ir pirmā Krievijas ārējā parāda saistību neizpilde kopš 1918. gada, kad boļševiki atteicās no cara laika parādiem, – atzīmē "Bloomberg".

Kā notikušo vērtē publicists, filozofijas doktors Tomotijs Filips, Krievija vēl 2021. gadā pat nevarēja iedomāties šādu notikumu. Viņš norāda, ka finansiālā atbilstība līdz šim kalpojusi Krievijai kā dūmu aizsegs tās šaubīgajai reputācijai. "Pat Staļina, Hruščova, Brežņeva, Andropova un Čerņenko PSRS nenonāca līdz defoltam," secina Aukstā kara perioda eksperts.

Huge overnight news. The Russia of 2021 would never have contemplated this; financial compliance was key to its smokescreen of semi-respectability. Even the USSR of Stalin, Khrushchev, Brezhnev, Andropov and Chernenko didn’t default. https://t.co/qp3DM8HHzk

— Timothy Phillips (@TSJPhillips) June 27, 2022

Nauda ir, bet tai netiek klāt

Aprīlī ASV neatjaunoja pagaidu licenci, kas paredzēja izņēmumu Krievijai noteiktajās sankcijās, ļaujot Krievijas obligāciju turētājiem saņemt maksājumus no Krievijas. Šīs licences derīguma termiņš beidzās 25. maijā.

Līdz 27. maija vakaram Krievijas eiroobligāciju turētāji nebija saņēmuši kuponu maksājumus gandrīz 100 miljonu ASV dolāru apmērā. Tam sekoja 30 dienu periods, līdz tika paziņots par saistību neizpildi.

Norēķinu problēmas Krievijai rada sankcijas, kas Maskavai liedz piekļuvi dolāriem. Situācija sarežģījās līdz ar Eiropas Savienības pieņemto sesto sankciju kārtu, kas skāra arī Krievijas Nacionālo norēķinu depozitāriju. Kremlis šo lēmumu nodēvēja par Briseles mēģinājumu novest Krieviju līdz "mākslīgam defoltam".

22. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par pagaidu procedūru, lai izpildītu saistības attiecībā uz Krievijas ārējo parādu ārvalstu valūtā, kas nozīmē šādu maksājumu veikšanu rubļos.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pagājušajā nedēļā sacīja, ka "mākslīgu barjeru radīšana Krievijas Federācijai, lai apkalpotu valsts ārējo parādu, ir nepieciešama, lai piekārtu defolta birku".

"Paziņot var jebko un var mēģināt pakārt birku. Bet visi, kas ir kompetenti [šajā jomā], saprot, ka tas nav defolts. Godīgi sakot, visa šī situācija izskatās kā farss," sacīja Siluanovs.

Valsts izstumšanas zīme

"Tā ir ļoti, ļoti reta situācija, kad cita valdība piespiež valsti paziņot par defoltu, lai gan tai citos apstākļos būtu līdzekļi, lai veiktu samaksu," aģentūrai "Bloomberg" komentējis "Loomis Sayles & Company LP" analītiķis Hasans Maliks.

Aģentūra "Bloomberg" Krievijas ārējā parāda defoltu sauc drīzāk par simbolisku šīs valsts ekonomikai un iedzīvotājiem, kuri piedzīvo divciparu skaitļa inflāciju un pēdējo gadu lielāko ekonomikas kritumu. "Tas ir drūms rādītājs valsts straujajai transformācijai, kļūstot par ekonomisku, finansiālu un politisku atstumto," vērtē aģentūra.

Par valsts defoltu tiek saukta situācija, kad tā nespēj vai izlemj neatmaksāt parādu tās obligāciju (jeb valsts parāda) turētājiem. Defolta rezultātā valsts zaudē reputāciju un uzticību, kas liedz tai aizņemties nepieciešamos līdzekļus.

Vēsture rāda, ka valsts defolts mēdz izraisīt iekšējas ekonomiskas un finanšu satricinājumus, dažkārt pat karus – piemēram, kad Lielbritānija 1882. gadā iekaroja Ēģipti.