Putina vēlmi pēc ilga kara varētu mainīt tikai izlēmīgs spiediens pret Krieviju. Vai Rietumiem pietiks dūšas un vienprātības?

Lai gan oficiāli ASV un Eiropas miera piedāvājumi Krievijas kara izbeigšanai Ukrainā nav tikuši publicēti, to aprises kļūst arvien skaidrāks. Viss balstās nevis uz uzticēšanos Krievijai, bet uz atturēšanas politiku.

Saskaņā ar Eiropas iecerēto plāna projektu Ukraina varētu piekrist pamieram tikai apmaiņā pret stingrām un juridiski saistošām drošības garantijām. Tas paredz Ukrainas armijas atjaunošanu līdz aptuveni 800 000 karavīru, nodrošinot ilgtermiņa Rietumu atbalstu ieročos, apmācībās un finansējumā.

Vairākas Eiropas valstis būtu gatavas izvietot savus spēkus Ukrainas rietumos, lai palīdzētu aizsargāt gaisa telpu un jūras satiksmi. Savukārt ASV neplāno sūtīt savus karavīrus, bet nodrošinātu palīdzību ar izlūkdatiem, novērošanu un pamiera kontroli, lai laikus konstatētu jebkādus Krievijas pārkāpumus.

"Izmantojot tā dēvēto Labas gribas valstu koalīciju, mēs paaugstinām savu gatavības līmeni, mēs turpinām novirzīt finansējumu Apvienotās Karalistes karavīru un bruņoto spēku sagatavošanai, lai, iestājoties mieram, būtu gatavi izvietot spēkus uz zemes un lidaparātus gaisā," pauž Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.

"Nepietiek tikai ar to, ka ar papildu sankcijām izsmeļam Krievijas kara mašinērijas ienākumu avotus. Nepietiek arī ar to, ka Eiropa turpina sniegt Ukrainai finansiālu atbalstu līdzšinējā apjomā. Nepietiek ar visa mūsu politiskā smaguma ieguldīšanu miera sarunās. Mēs to visu darām – par to nav šaubu. Taču ir skaidrs, ka spiediens uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir jāpalielina vēl vairāk, lai piespiestu viņu iesaistīties nopietnās sarunās," saka Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Vienlaikus, kā vēsta "Bloomberg", ja Putins šo piedāvājumu noraidīs, Vašingtona ir gatava ieviest jaunu sankciju pakotni pret Krieviju. Tās varētu būt vērstas pret agresorvalsts tā dēvēto "ēnu floti" – tankkuģiem, ar kuriem tiek pārvadāta nafta, apejot esošos ierobežojumus, kā arī pret tirgotājiem, kas palīdz šos darījumus organizēt. Sankcijas varētu tikt ieviestas jau tuvāko dienu laikā. Naftas produktu eksports ir galvenais avots, kas baro Krievijas kara mašinērijas maku.

Tikmēr Maskavas pozīcija arī nav mainījusies – tā pieprasa papildu Ukrainas teritorijas un kategoriski iebilst pret ārvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainā, turklāt publiski turpina mētāties ar draudiem NATO aliansei.

"Savukārt Eiropas rukši nekavējoties iesaistījās iepriekšējās ASV administrācijas uzsāktajā darbā, cerībā iedzīvoties uz mūsu valsts sabrukuma rēķina. Atgūt kaut ko no tā, kas tika zaudēts iepriekšējos vēstures posmos un mēģināt revanšēties. Kā tagad visiem ir kļuvis acīmredzams, visi šie mēģinājumi un visi šie destruktīvie plāni attiecībā pret Krieviju ir pilnībā izgāzušies," spriedelē diktators Putins.

Vēl viens būtisks signāls nāk no Briseles, kur Eiropas Parlaments ir apstiprinājis pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes. Sašķidrinātās dabasgāzes imports tiks pārtraukts līdz nākamā gada beigām, bet pakāpeniska atteikšanās no gāzes importa arī pa cauruļvadiem notiks līdz 2027. gadam.