Uz saturu

Rinkēvičs aicina sākt darbu septītās ES sankciju pakotnes sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju

Jāsāk darbs pie septītās Eiropas Savienības (ES) sankciju pakotnes pret Krieviju un Baltkrieviju sagatavošanas, otrdien, 21. jūnijā, uzsvēris ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

2022. gada 21. jūnijā 15:18

Ārlietu ministrijā informēja, ka Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes (VLP) sanāksmē, kurā ES dalībvalstis diskutēja par regulu par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu, par šā gada 23.-24. jūnija Eiropadomes sagatavošanu, kā arī notika ministru tālākā diskusija par Eiropas nākotnes konferences noslēgumā sagatavotajiem priekšlikumiem.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sanāksmē Rinkēvičs pauda atbalstu 23.-24. jūnija Eiropadomes darba kārtībai, vienlaikus norādot, ka Eiropadomes laikā jāvienojas par ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai. "Latvija atbalsta Eiropas perspektīvu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai, kā arī aicina piešķirt Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Moldovai un Ukrainai," teica ārlietu ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka gaidāmajā Eiropadomē ir jādod skaidrs atbalsta signāls Ukrainai un jāpiešķir Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss. Pašlaik vienlīdz svarīgi ir nekavēties ar visa veida – finansiālo, humāno, materiālo un militāro – atbalstu Ukrainai. Tam jābalstās Ukrainas identificētajās vajadzībās.

"Aicinu sākt darbu septītās Eiropas Savienības sankciju pakotnes sagatavošanā pret Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat ir jānodrošina esošo Eiropas Savienības sankciju veiksmīga ieviešana," uzsvēra Rinkēvičs.

Sanāksmē notika tālāka diskusija par Eiropas nākotnes konferences noslēgumā sagatavotajiem priekšlikumiem. Tās pamatā bija Padomes Ģenerālsekretariāta veidotais priekšlikumu izvērtējums, lai saprastu, kuru priekšlikumu ieviešana jau tiek realizēta esošajās ES likumdošanas iniciatīvās, kurus priekšlikumus iespējams ieviest tuvākajā laikā, nemainot ES līgumus, un kuru priekšlikumu ieviešanai nepieciešamas izmaiņas ES līgumos.

Rinkēvičs pauda nostāju, ka Eiropas nākotnes konferences kontekstā prioritāri ir jāuzsāk darbs to priekšlikumu ieviešanā, kas risina iedzīvotāju identificētos izaicinājumus bez grozījumu veikšanas ES līgumos, tas ir drošības un Eiropas noturībspējas veicināšana, ekonomiskā izaugsme, enerģētiskā neatkarība un iedzīvotāju labklājības veicināšana.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Latvija aicina stiprināt Eiropas vērtības, risināt ekonomiskās problēmas, tostarp nevienlīdzības samazināšanu, cīnīties pret dezinformāciju, apkarot vardarbību pret sievietēm, rūpēties par drošību un būt klimatatbildīgiem. Šie un virkne citu konkrētu priekšlikumu, tostarp augstskolu diplomu vienkāršota atzīšana starp Eiropas Savienības valstīm un ciešāka sadarbības veselības jomā, būtu jāliek mūsu uzmanības centrā turpmākajā darba posmā. Mēs sagaidām, ka Konferences rezultātā tapušo rekomendāciju, tajā skaitā nacionāli pausto rekomendāciju, izvērtēšana turpināsies arī nacionālā līmenī. Uzskatām, ka ir svarīgi spēt sasniegt konkrētus rezultātus, kurus demonstrēt iedzīvotājiem ne vēlāk par 2023. gada 9. maiju – 12 mēnešus pēc Eiropas nākotnes konferences noslēguma," akcentēja Rinkēvičs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka diskusiju uzsākšana par ES līgumu izmaiņām novērsīs uzmanību un resursus no aktuālu rīcībpolitiku izstrādes un mazinās ES institūciju saliedētību.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm