Runājošas mašīnas, nevis cilvēki: Krievijā ziemeļkorejieši spiesti vergot karā iesaukto okupantu vietā
Tūkstošiem Ziemeļkorejas pilsoņu tiek nosūtīti uz Krieviju, lai aizpildītu trūkstošās smagā darbaspēka rokas, ko izraisījis karš Ukrainā, izpētījis BBC. Dienvidkorejas izlūkdienesta amatpersonas norāda, ka Maskava arvien vairāk paļaujas uz šiem strādniekiem, kuri galvenokārt tiek novirzīti apjomīgu būvprojektu īstenošanai, tādējādi pārkāpjot ANO noteiktās sankcijas, proti, aizliegumu citām valstīm algot ziemeļkorejiešus.
Seši strādnieki, kuriem izdevies izbēgt no Krievijas, medijam aprakstījuši nežēlīgus darba apstākļus: darbs līdz pat 18 stundām dienā, būvējot daudzstāvu ēkas, neievērojot drošības prasības, tikai divas brīvdienas gadā un nepārtraukta Ziemeļkorejas drošības aģentu uzraudzība. Galvenokārt ziemeļkorejieši tiek nozīmēti darbam daudzceltņu būvlaukumos, taču daļa tiek nosūtīti strādāt arī uz IT uzņēmumiem un apģērbu ražotnēm.
"Mosties bija biedējoši, saprotot, ka tev jāatkārto tā pati diena no jauna," saka "Te" būvstrādnieks, kurš pērn no Krievijas aizbēga. Citi Ziemeļkorejas algotņi stāsta, ka Krievijā bija spiesti dzīvot pārpildītos konteineros, kurus apsēduši kukaiņi, vai gulēt uz nepabeigtu ēku grīdām.
Lielāko daļu algas šiem strādniekiem konfiscē Phenjana kā "lojalitātes nodevu", un strādnieki saņem 100–200 ASV dolārus mēnesī. Un tos pašus tikai pēc atgriešanās mājās, baidoties, ka arvien vairāk ziemeļkorejiešu varētu nolemt bēgt.
Būvstrādnieks "Te" nolēma bēgt pēc tam, kad noskatījās "YouTube" video, kuri atklāja, cik daudz tiek maksāts strādniekiem Dienvidkorejā. Kādu nakti viņš salika savas mantas atkritumu maisā, iestūma segu zem gultas palagiem, lai izskatītos, ka viņš joprojām gulētu, un klusi izlavījās no būvlaukuma. Viņš apturēja taksometru un mēroja tūkstošiem kilometru pāri valstij, lai satiktu juristu, kurš palīdzēja organizēt viņa nokļūšanu Seulā.
Bēgšana ir reta un ļoti bīstama. Daži strādnieki slepus iekrāj naudu, kas tiem ikdienā tiek izsniegta cigarešu vai alkohola iegādei, lai tā vietā spētu nopirkt lietotus viedtālruņus un spētu organizēt savu bēgšanu.
Taču arī Ziemeļkorejas varasiestādes ir pastiprinājušas kontroli — gandrīz pilnībā atceltas retās ikmēneša iziešanas ārpus būvlaukumiem un tiek rīkotas biežākas ideoloģisko mācību sesijas, kurās strādniekiem jāpauž lojalitāte valsts līderim Kimam Čenunam.
"Jūs neesat cilvēki, tikai runājošas mašīnas," tā Ziemeļkorejas strādniekiem sacījuši krievu kolēģi.
Un tomēr sagaidāms, ka šo strādnieku skaits Krievijā tikai pieaugs. Dienvidkorejas amatpersonas lēš, ka Krievijā jau ir vairāk nekā 10 000 Ziemeļkorejas strādnieku, bet kopējais skaits varētu sasniegt pat 50 tūkstošus. Daudzi no tiem varētu tikt nosūtīti uz Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
"Šie strādnieki būs ilgstošs Kima un Putina kara laika draudzības mantojums," BBC sacījis profesors Andrejs Lankovs, Ziemeļkorejas un Krievijas attiecību eksperts, brīdinot, ka šāda prakse varētu turpināties vēl ilgi pēc kara beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
