Saistībā ar Saeimas vēlēšanām nomainījušies trīs no astoņiem Latvijas pārstāvjiem Eiroparlamentā
Pēdējo Saeimas vēlēšanu ietekmē Eiropas parlamentā nomainījās gandrīz puse Latvijas deputātu. Jaunie eiroparlamentārieši līdz maija vēlēšanām tajā būs nostrādājuši kā nu kurš – gadu vai tikai dažus mēnešus. Kāda jēga doties uz Strasbūru – ja neskaita dāsno atalgojumu – un ko viņi Latvijas labā šajā laikā būs paspējuši izdarīt – to deputātiem šonedēļ jautāja TV3 Ziņas.
Latviju Eiroparlamentā pārstāv tikai astoņi deputāti, un Saeimas vēlēšanu dēļ trīs no viņiem savus mandātus nolika, ļaujot vietā nākt pirmajiem aiz svītras palikušajiem. Kaut varētu ironizēt par "nepilna laika deputātiem", Latvijas jaunākie pārstāvji uzstāj, ka Strasbūrā pavadītais laiks netikšot izšķērdēts.
Pirmā maiņa pienāca pagājušā gada ziemā, kad Tatjana Ždanoka nolika eiroparlamentārieša mandātu, lai cīnītos par vietu Saeimā un vadītu protestus pret izglītības reformu. Viņas vietā stājās partijas biedrs Miroslavs Mitrofanovs. Līdz vēlēšanām viņš Eiroparlamentā būs nostrādājis aptuveni pusotru gadu. Mitrofanovs uzstāj, ka viņam ieskriešanās periods nav bijis vajadzīgs, jo jau ilgstoši palīdzējis Ždanokai.
"Man nebija tā, ka ieiet ūdeņos un, nemākot peldēt, uzreiz šķērsot upi," saka Mitrofanovs.
Viņš ieņēmis Ždanokas vietu Eiroparlamenta nelielajā Zaļo un brīvās apvienības grupā, un pabeidzis savas priekšteces iesākto ziņojumu par nodarbinātības stratēģiju Eiropas Savienībā, kā arī bijis tā sauktais ēnotājs diviem citiem ziņojumiem – tas ir, turējis roku uz pulsa un paudis savas politiskās grupas viedokli par šiem likumiem. Par savu galveno sasniegumu viņš uzskata divas izstādes parlamenta telpās, kas gan vēl tikai būs.
"Man ir pienākums rūpēties par savu dzimto zemi un marta mēnesī Eiropas parlamentā Briselē tiks atklāta izstāde, kura ir veltīta Latgales tūrismam un investīciju iespējām. Tas būs mūsu ieguldījums Latgales attīstībai," – tā Mitrofanovs.
Savukārt otrā izstāde aprīlī tikšot veltītas Latvijas un Čehijas alus darīšanas tradīcijām.
Otrs jaunais deputāts ir bijušais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš decembrī, tiklīdz valdība apstiprināja jauno izglītības standartu, pameta ministra amatu un devās strādāt uz Briseli. Motīvs – esot jācīnās pret iepriekšminētā kolēģa sastrādāto.
"Ne visi deputāti strādā Latvijas labā. Droši vien, ka es varu nosaukt vismaz divus, kas strādā pret Latviju, un vienu, kas nestrādā nemaz. Tas ir būtiski, ņemot vērā, ka pēc mūsu veiktajām reformām izglītībā ir bijis ļoti daudz uzbrukumu un provokāciju attiecībā uz valodu regulējumu Latvijas izglītības sistēmā un ir vienkārši neformālās situācijās jāskaidro kolēģiem, ko mēs darām," saka Šadurskis.
Viņš uzsver, ka darbs pirmsvēlēšanu laikā esot īpaši svarīgs, jo, cenšoties izpatikt vēlētājiem, deputāti sāk pieņemt populistiskus lēmumus, tādēļ katra balss kļūst arvien svarīgāka. Turklāt darbs Eiroparlamentā viņam nav jaunums – Šadurskis jau savulaik bijis tā deputāts. Viņa partijas biedram Aleksejam Loskutovam, kurš deputāta mandātu ieguva līdz ar Krišjāņa Kariņa nonākšanu premjera krēslā, šāda argumenta gan nav.
"Kalnus gāzt noteikti neizdosies, bet es domāju, ka katra deputāta pienesums ir viņa iepriekšējā pieredze. Es astoņus gadus Saeimā strādāju Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, es domāju, ka manas zināšanas un pieredze ir noderīgas," norāda Loskutovs.
Viņš šonedēļ piedalījās savā pirmajā Eiroparlamenta sesijā Strasbūrā. Jāpiebilst, ka Eiropas parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks pēc mazāk nekā simts dienām – 25. maijā. Viens no tā pievilkšanas punktiem ir dāsnais atalgojums – aptuveni 6200 eiro mēnesī pēc nodokļiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
