Sārts: Būtu ļoti dīvaini, ja aiz dronu uzbrukumiem Eiropā stāvētu kāds cits, nevis Krievija
Eiropā pēdējo nedēļu laikā pieaug bažas par aizdomīgiem dronu incidentiem, kuru dēļ uz laiku paralizēta vairāku lidostu darbība. Lai gan oficiāli pierādījumu par Krievijas tiešu dalību nav, vairāku valstu līderi norāda uz Maskavas iespējamo iesaisti, savukārt Krievijas režīms vainu publiski neatzīst. Raidījumā "900 sekundes" NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsvēra, ka versija par citu vainīgo šādos uzbrukumos būtu mazticama.
"Būtu ļoti dīvaini, ja kāds cits spēlētājs šobrīd sistemātiski vēlētos veikt šāda veida rīcību vienlaicīgi vairākās valstīs. Pie rokas pieķert gan neviens nav spējis, bet notikumu kopums ir pārāk raksturīgs Krievijas taktikai," sacīja Sārts.
Eksperts norādīja, ka šāda mēroga incidenti nav tikai tehniska problēma, bet daļa plašākas Krievijas stratēģijas – testēt un traucēt Eiropas valstu drošības spējas.
"Krievija – jā, viņi gan neatzīst to atklāti, bet savā retorikā pat zināmā mērā lepojas ar šādām darbībām. Tas ir tipiski – "mēs to neesam darījuši, bet paskatieties, cik mēs esam spējīgi", tāds ir vēstījums," skaidroja Sārts.
Viņš atgādināja, ka arī Rīgas lidostā pirms laika piedzīvots līdzīgs incidents, kas kalpojis kā mācība Latvijas drošības institūcijām. Tomēr šīs pieredzes nav pietiekami izmantotas citur Eiropā.
"Mums toreiz bija vesela virkne mācību – tika precizētas atbildības starp dažādām institūcijām, pārbaudīti reaģēšanas mehānismi. Bet izskatās, ka citi no tā nav mācījušies. Un šī ir joma, kur mums visiem jāstrādā daudz labāk – ja notiek incidents vienā vietā, visiem pārējiem jāizdara secinājumi," uzsvēra Sārts.
Kā piemēru Sārts minēja masveidīgos dronu ielidojumus Polijā, kas liek domāt par mērķtiecīgu testēšanu no Krievijas puses.
"Mēs redzam, ka šobrīd notiek ļoti apjomīga dronu aktivitāte pie robežām, arī virs stratēģiskiem objektiem. Šie nav nejauši gadījumi. Tā ir apzināta taktika – pārbaudīt, cik tālu var iet un kā reaģē rietumvalstis," norādīja NATO StratCom direktors.
Viņš piebilda, ka hibrīdapdraudējumi kļūst arvien sarežģītāki un tiem ir gan tehnoloģisks, gan psiholoģisks mērķis. "Šāda rīcība rada sabiedrībā nedrošības sajūtu, un tieši to arī šīs kampaņas cenšas panākt – satricināt uzticību drošības sistēmām," teica Sārts.
Sārts uzsvēra, ka šādi incidenti ir skaidrs signāls, ka Eiropas valstīm jāsadarbojas ciešāk gan informācijas apmaiņā, gan reaģēšanā.
"Tas, kas notiek vienā vietā, nedrīkst palikt tikai tās valsts problēma. Mums ir jāreaģē kopīgi, jādalās ar datiem un jāstiprina drošība kopējā telpā. Tikai tad šādi mēģinājumi zaudēs jēgu," sacīja eksperts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
