Saspīlējums Ukrainā: Krievijas prasības velk paralēles ar Auksto karu, pauž Vācija

Tas notika pēc tam, kad ASV prezidents brīdināja, ka Krievija varētu gatavoties iebrukuma Ukrainā attaisnošanai. Džo Baidens sacīja, ka militārās darbības varētu sākties drīz, taču uzsvēra, ka diplomātisks risinājums joprojām ir iespējams.

Krievija paziņoja, ka apgalvojumi ir "nepamatoti", un apsūdzēja ASV spriedzes kurināšanā.

Maskava saka, ka tā rīko militārās mācības un daži karavīri pēdējo dienu laikā ir pārvietoti atpakaļ uz savām pastāvīgajām bāzēm. Tikmēr Rietumu lielvaras apgalvo, ka nav redzējušas pierādījumus tam.

Piektdien Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka kkļuva par jaunāko Rietumu politiķi, kas paudusi bažas par Krievijas milzīgo militārā personāla un ekipējuma pieaugumu netālu no tās robežas ar Ukrainu un Krievijas sabiedrotajā Baltkrievijā, kas faktiski apņem Ukrainu no trim pusēm.

Paziņojumā, kas tika izplatīts pirms ikgadējās Minhenes drošības konferences, kurā pasaules līderi tiksies trīs dienas no piektdienas, viņa brīdināja, ka Krievija "izaicina Eiropas miera kārtības pamatprincipus" ar "bezprecedenta karaspēka izvietošanu" un "Aukstā kara prasībām". ".

Viņas komentāri attiecas uz vairākām prasībām, ko Krievija izvirzījusi Eiropas drošībai, cenšoties ierobežot Rietumu militāro spēku valstīs, kuras Krievija uzskata par savām ietekmes sfērām.

Rietumi noraida domu, ka Krievijai ir tiesības ietekmēt tās robežām tuvu valstu ārpolitiku, kā to darīja Padomju Savienība Aukstā kara laikā.

Aukstais karš bija 20. gadsimta pēckara periods, kad sāncensība starp Rietumiem un Padomju Savienību noveda divas globālas lielvaras uz kodolkara sliekšņa.

Bērboka aicināja turpināt diplomātiju, sakot, ka "pat niecīgi soļi miera virzienā ir labāki nekā lieli soļi kara virzienā".

Džo Baidens ceturtdien brīdināja, ka Krievija varētu iesaistīties viltus karoga operācijā, kas tai dotu attaisnojumu iebrukumam Ukrainā.

Viltus karogs ir izdomāts uzbrukums, ko valsts veic pret savām interesēm, lai attaisnotu atriebību. Krievija noliedz, ka tai būtu bijuši šādi plāni.

Vēlāk ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens sniedza sīkāku informāciju Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei par to, kā šāds solis varētu izskatīties.

Viņš sacīja, ka nav skaidrs, kādā formā varētu būt iegansts uzbrukumam, taču šīs iespējas ietver "safabricētu tā saukto teroristu bombardēšanu Krievijas iekšienē, izdomātu masu kapa atklāšanu, inscenētu drona triecienu pret civiliedzīvotājiem vai viltojumu, pat īsts uzbrukums, izmantojot ķīmiskos ieročus."

Pēc šāda incidenta Blinkens sacīja, ka Krievijas valdība, visticamāk, sasauks ārkārtas sanāksmi par etnisko krievu aizsardzību Ukrainā, un Krievijas raķetes un bumbas sāks uzbrukt Ukrainas mērķiem līdztekus kiberuzbrukumiem.

ASV nav sniegušas pierādījumus šim apgalvojumam, un Blinkens atzina, ka daži cilvēki varētu apšaubīt apgalvojumus. "Bet ļaujiet man pateikt skaidrībā. Es šodien esmu šeit nevis tāpēc, lai sāktu karu, bet lai to novērstu," viņš sacīja.

Šīs bažas izteica arī citi Rietumu līderi. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs brīdināja par "ieganstu bruņotam uzbrukumam", savukārt Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Liza Trusa un premjerministrs Boriss Džonsons apgalvoja, ka tiek plānota viltus karoga operācija.