"Šoks, traģēdija, līdzjūtība." Latviete pastāsta par emocijām Bekingemas pils pievārtē

Ziņas par karalienes Elizabetes II veselības stāvokļa pasliktināšanos pasauli pāršalca ceturtdienas pēcpusdienā. Kamēr karaliskās ģimenes locekļi steidza uz Viņas Majestātes rezidenci Balmorālā, Skotijā, Apvienotās Karalistes iedzīvotāji sāka pulcēties gan pie muižas, gan Bekingemas pils vārtiem, pieminot un aizlūdzot par karalienes veselību. Sanācējiem līdzi bija ziedi, pašu veidotas laba vēlējuma kartītes un citas dāvanas.

Lai arī gaisā vēl virmoja cerības stars – karalienes veselība uzlabosies un viņas valdīšana turpināsies, ap pulksten 18.30 pēc vietējā laika (ap pulksten 20.30 pēc Latvijas laika) Bekingemas pils korē pusmastā tika pacelts Lielbritānijas karogs. Savukārt pils darbinieki pie vārtiem izlika ierāmētu oficiālu paziņojumu par Elizabetes II nāvi.

Paziņojumā teikts: "’Karaliene šopēcpusdien Balmorālā mira mierpilni. Karalis un karaliene konsorte šovakar paliks Balmorālā un rīt atgriezīsies Londonā.’’

Bekingemas pils paziņojumu steidza fotografēt pie pils jau sanākušie iedzīvotāji. Taču sērojošo tautiešu pūlis vakara gaitā arvien pieauga – sanācēji pie Bekingemas un arī Vindzoras pils vārtiem atstāja ziedu kalnus, sēru lentes, karalienes fotogrāfijas, ar roku rakstītas kartītes, Lielbritānijas un citu valstu karogus, kā arī piemiņā aizdedza svecītes.

Pie Bekingemas pils neilgi pēc pusnakts pēc vietējā laikā atradās un sanākušo sēras dalīja arī latviete Inese Kuplā, kas vairāk nekā desmit gadus dzīvo Anglijā un arī ieguvusi Lielbritānijas pilsonību. Viņa "’tv3.lv’’ stāsta, ka pie pils ieradusies ap pulksten pusvieniem naktī. Dienas laikā notiekošo vērojusi caur televizora ekrānu, kur bijis redzams – līst lietus un visi sanākušie ir ar lietussargiem. "Bet mana sajūta bija, ka man noteikti ir jāiet. Es Anglijā dzīvoju jau 11 gadus, tā ir mana karaliene, esmu Lielbritānijas pilsone, esmu viņai zvērējusi savu uzticību. Tas ir ļoti personīgi, jo karaliene ir karaliene. Ir beigusies vesela ēra."

Inese nelaiķes nāvē saskata paralēles ar PSRS ģenerālsekretāra Leonīda Brežņeva aiziešanu – tieši sajūtu ziņā abu nāves dienas esot līdzīgas. "Viņš nomira 1982. gada 10. novembrī. Tajā brīdī es biju beigusi vidusskolu un strādāju. Tas arī bija dīvains moments, jo visa mana līdzšinējā dzīve bija pagājusi ar Brežņevu, bet te pēkšņi ir sēras."

Sieviete atgādina, ka Elizabete II vēl šajā otrdienā savā rezidencē Balmorālā amatā apstiprināja jauno Lielbritānijas premjerministri Lizu Trasu. Citiem vārdiem – viņa vēl nupat bija darbā. Un karalienei Trasas vizītes laikā mugurā bija kilts Balmorālas oficiālajās krāsās. Tiesa, jau tobrīd viņas izskatās bija nolasāms – veselības stāvoklis nav pats labākais, bet tas karalieni neatturēja no savu pienākumu pildīšanas līdz pat pēdējai savas dzīves minūtei.

"Tas arī bija tas, ko viņa savai tautai bija zvērējusi dienā, kad viņu kronēja par karalieni. Viņa ir apbrīnojams cilvēks. Tādu vairāk nebūs, jo mūsu gadsimts ir mainījies, viss ir mainījies. Tagad ir pilnīgi jauna ēra," norāda Inese.

Viņa stāsta, ka pie Bekingemas pils naktī uz piektdienu ieradās dažādi cilvēki. Bija daudz ārzemnieku – itāļi, vācieši, ķīnieši, japāņi u. c. Tie bija gan tūristi, gan vietējie iedzīvotāji. Cilvēku bija daudz, viņi nāca ar ziediem, novēlējumiem karalienei, kartiņām, personīgi sagatavotām piemiņas lietām. Citi iededza svecītes, bet daži arī, šķiet, notikušo svinēja – pils apkārtnē bija redzamas šampanieša pudeles un dzērienu glāzes.

Katrs notikušo uztver citādāk, tomēr kopējais noskaņojums ir sērīgs. Daži sanākušie raudājuši, arī Inesei uz brīdi sarunas laikā aizkrīt balss un nākas valdīt asaras. Vienlaikus viss norisinājās mierīgi, bez starpgadījumiem un konfliktiem. Visi izturējušies ar cieņu.

Sieviete norāda, ka jau naktī bijis redzams – notiek gatavošanās šodienai, kad ieplānota karalienes atgādāšana atpakaļ Londonā. Kādā brīdī pils teritorijā iebrauca motocikli, arī melns mikroautobuss, bet apkārtnē tika uzstādīti Lielbritānijas karogi. "Sajūta bija tāda, ka neviens neguļ. Bija arī daudz žurnālistu. Visi ir tādā kā kaujas gatavībā tam, kas notiek," stāsta Inese.

Viņa gan atzīmē, ka, lai arī kopējais noskaņojums valstī ir skumjš un cieņpilns, izteikt līdzjūtību pie Bekingemas, arī Vindzoras pils nav devušies miljoni, kā tas bija Velsas princeses Diānas nāves gadījumā. Inese min, ka princeses nāve bija traģiskāka un daudziem, visticamāk, skumjāka nekā Elizabetes II aiziešana, par ko savā ziņā liecina pie pils vārtiem noliktie ziedi – Diānai to bijis jūra, kas karalienes pieminēšanā vēl līdz šim nav novērojams.

Inese pastāsta, ka dienā, kad ikvienam būs iespējams no Viņas Majestātes atvadīties Vestminsteras abatijā, viņa noteikti izmantos šo iespēju. "Tas ir šoks. Tā ir mūsu karaliene. [Viņa bija] kā mamma," stāsta sieviete.

Kas attiecas uz jauno karali – Čārlzu III, Inese norāda, ka viņa valdīšana būs kaut kas pilnīgi citādāks, bet vēl par viņa pilntiesīgu stāšanos amatā neviens īsti nedomā. Tāpat, lai arī Čārlzs III nav slikts cilvēks, viņa sarežģītā pagātne, tostarp romantiskās attiecības, kronēšanu savā ziņā padara pretrunīgu. Ne velti iepriekš daļa sabiedrības izteikusies, ka labprātāk vēlētos redzēt, kā pēc Elizabetes II nāves tronī uzreiz sēžas princis Viljams.

"Viņam [Čārlzam] tas [valdīšana] nekad nebūs, kā bija Elizabetei. Viņa izpildīja savu darbu augstākajā līmenī. Viņa bija dzelzs lēdija. Viņai bija jāiet cauri visam, ko savā dzīvē pieredzējusi, kas nav bijis maz. Viņa to visu ir izdarījusi. Tur vienkārši nav komentāru. Tā ir karaliene," sarunas noslēgumā teic Inese.