Somijas ārlietu ministre Rīgā brīdina: Krievija aktīvi kartē kritisko zemūdens infrastruktūru

Lai arī svētdienas rītā Baltijas jūras dzelmē pārrautais optiskais kabelis neizraisīja būtiskas sekas datu pārraidē Latvijā, jo tika iedarbināti rezerves pārraides kanāli – šis incidents no jauna izgaismojis NATO vājās vietas. Saistībā ar notikušo aizturēts sankcijām pakļautais tā saucamais "ēnu flotes" kuģis "Vezhen".

Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena, kura otrdien darba vizītē bija ieradusies Latvijā, uzsvēra, ka tieši Krievijas "ēnu flote" ir drauds zemūdens kritiskajai infrastruktūrai.

"Krievija izmanto savu "ēnu floti", lai apietu sankcijas. "Ēnu flote" ir galvenā problēma šajos uzbrukumos. Neatkarīgi no izmeklēšanas rezultātiem, vai tas bija tīšs nodarījums un kas aiz tā stāv, "ēnu flote" sagādā problēmas, un ir jāatrod veidi, kā to ierobežot," uzsver Valtonena.

Turklāt runa nav tikai par konkrētu zemūdens kabeļu bojāšanu – tos pārraujot, pa dzelmi velkot enkurus, – bet arī faktu, ka šie Krievijas spiegu kuģi aktīvi nodarbojas arī informācijas vākšanu par kritisko infrastruktūru Baltijas jūras dzelmē.

"Mēs zinām, ka Krievija un, iespējams, vēl citi "naidīgi spēlētāji" aktīvi kartē kritisko infrastruktūru, kas atrodas mūsu jūrā. Un šī kartēšana nenotiek tikai Baltijas jūrā, arī Lamanša šaurumā, un transatlantisko savienojumu līnijās – tā ir globāla problēma! Un neskar tikai Baltijas jūru," norāda Somijas ārlietu ministre.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) uzsvēra, ka vairāki pēdējie incidenti ar zemūdens kabeļu bojāšanu norāda uz vajadzību pārskatīt starptautiskos tiesību aspektus, kas ļautu šādus uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai novērst, piemēram, neļaujot aizdomīgiem kuģiem nonākt mūsu ūdeņos.

"Kaut kādi kuģu riska profili, muitai tādi riska profili ir attiecībā uz kompānijām, kurām bijuši vēsturiski aizdomīgu darījumu stāsti – arī attiecībā uz kuģiem ir iespējami tādi. Un arī, protams, atturēšana fiziska – kuģu, lidmašīnu, zemūdeņu atrašanās jūrā pie kritiskākajiem objektiem," saka Braže.

Šis ir jau sestais zemūdens kabeļu pārrāvums Baltijas jūrā divu gadu laikā. Trīs no incidentiem notikuši pēdējos pāris mēnešos. Visos gadījumos tiek pieļauta sabotāža, taču to ir sarežģīti pierādīt. Šā gada sākumā NATO paziņoja, ka sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā.