Somijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis ekspremjers Stubs

Viņš vēlēšanu otrajā kārtā apsteidza bijušo ārlietu ministru Peku Hāvisto, gūstot nepilnus 52 procentus vēlētāju atbalsta. Vēlēšanu kampaņā bija daudz jautājumi par valsts drošību un Somijas lomu kā jaunākajam NATO biedram.

"Kādu es, kā NATO dalībvalsti, gribētu redzēt Somiju? Es vēlos redzēt Somiju NATO kodolā. Mēs esam drošības nodrošinātāji, nevis patērētāji," norādīja jaunievēlētais Somijas prezidents.

Stubs bija premjerministrs 2014.-2015.gadā. Viņš bijis arī ārlietu ministrs, finanšu ministrs, Eiropas lietu un tirdzniecības ministrs, kā arī Eiropas Investīciju bankas viceprezidents.

Lai gan prezidentam Somijā kopumā ir ceremoniāla loma, tam ir liela ietekme valsts ārpolitikas veidošanā, un jaunajam valsts galvam, kurš kļūs arī par armijas augstāko virspavēlnieku, nāksies rūpēties par jauno Helsinku vietu Eiropā pēc pievienošanās NATO.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Somija izšķīrās atteikties no ilgstošās neitralitātes politikas un pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei, kur tā tika uzņemta 2023.gada aprīlī. Vienlaikus strauji pasliktinājušās Helsinku attiecības ar Maskavu.

Krievija, ar kuru Somijai ir 1340 kilometru gara sauszemes robeža, nekavējās piedraudēt kaimiņvalstij ar "pretpasākumiem".

2023.gada augustā Somija pieredzēja nelegālo imigrantu masveida pieplūdumu no Krievijas teritorijas, ko acīmredzami bija organizējusi Maskava.

Reaģējot uz šiem Krievijas centieniem destabilizēt situāciju Somijā, Helsinki novembrī pieņēma lēmumu par valsts austrumu robežas slēgšanu.