Sprūds: Makronam jābūt pārliecībai, ka situāciju var atrisināt

Francijas prezidenta vēlme veidot tuvākas attiecības ar Krieviju, nekā Austrumeiropas partneri to vēlētos, nav noslēpums. Patlaban viņa centieni kļūt par Ukrainas krīzes risinātāju ir saprotami, taču brīdis ir riskants.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds izceļ, ka vēl joprojām tiek meklēts politiķis, kurš spēs iekāpt Angelas Merkeles atstātajās "Eiropas līdera" kurpēs.

Andris Sprūds

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors

"Ja situācija eskalējas un ir konflikts, varēs teikt, ka no visiem šiem braucieniem nekāda jēga nav bijusi. Domāju, ka, ja Makrons brauc, tad viņam ir jābūt pārliecībai, ka kaut kādas lietas vēl var atrisināt. Domāju, ka Makrons grib sevi pasniegt kā cilvēku, kurš šobrīd, ja tā var teikt, ir Eiropas līderis pēc Angelas Merkeles, jo ne velti Eiropas Savienībā šobrīd Francija ir prezidējošā valsts."

Vienlaikus ar Makrona vizīti notiek arī Vācijas kanclera viesošanās Vašingtonā. Olafs Šolcs tiekas ar ASV prezidentu Džo Baidenu laikā, kad Vācija tiek kritizēta par ieroču nepiegādāšanu Ukrainai.

Jau ziņots, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons 7. februārī ieradies Maskavā, lai aci pret aci runātu ar Vladimiru Putinu par spriedzes mazināšanu Ukrainas austrumos. Makrona lidmašīnai nosēžoties Maskavā, reportieri taujāja, kādu rezultātu viņš sagaida pēc sarunām. Makrons uzsvēra, ka "pēkšņiem brīnumiem" netic, taču ir jūtams vērā ņemams optimisms. Šiem, pat piesardzīgi pozitīvajiem komentāriem par šodienas "miera misijas" braucienu kontrastā bija Kremļa pārstāvja Dmitrija Peskova teiktais, ka uz panākumiem pēc vienas tikšanās cerēt būtu lieki.

Kremļa saimnieks Francijas prezidentu Makronu sagaidīja izteikti draudzīgi. Tikšanās sākumā Putins izteica pieklājības frāzi, izceļot Francijas centienus, Eiropas drošības jautājumus risinot līdz šim.