Starptautisko donoru konference: vai sākumpunkts Māršala plānam Ukrainai?

Starptautiskā Donoru konferenci, kas norisinās Polijas galvaspilsētas Nacionālajā stadionā, organizē Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone. Viņiem pievienojusies arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Today we came together with a clear purpose: to support the brave people of Ukraine.

The EU answered the call, once more, to support Ukraine.

Thank you @SwedishPM and @MorawieckiM for organising this donors’ conference. https://t.co/naBs5Amryn

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) May 5, 2022

Latviju konferencē pārstāv ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš uzrunā uzsvēra Latvijas stingro atbalstu Ukrainai visās jomās: politiskajā, militārajā un humānās palīdzības. Latvijas palīdzība Ukrainai pārsniedz 220 miljonu eiro.

"Visa Latvija – valdība, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība – ir vienota, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt karu. Latvija iesaistīsies Ukrainas valsts atjaunošanā – skolu, bērnudārzu un slimnīcu rekonstrukcijā," teica Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs konferencē informēja par valdības apstiprināto papildu 116 miljonu atbalsta pasākumu kopumu Ukrainas bēgļiem Latvijā. Tāpat Latvija plāno piešķirt 10 miljonu eiro garantiju Pasaules Bankas aizdevumam Ukrainai valdības darbības turpināšanai.

Dodos uz Varšavu, lai piedalītos augsta līmeņa atbalsta Ukrainai konferencē. Saskaņā ar visai konservatīviem aprēķiniem Latvijas tautas (ne valsts, bet cilvēku saziedotais) atbalsts ir pārsniedzis 11 miljonus eiro. Paldies, Latvija var būt lepna ar paveikto! 🇱🇻 ❤️ 🇺🇦

— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) May 4, 2022

Kā iepriekš norādīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis, konferences mērķis ir nodrošināt iespējami daudz finanšu tiešam humānajam atbalstam Ukrainai.

"Mēs vēlamies paust pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu," ceturtdien sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

"Mēs vēlamies būt konkrēti. Gribam būt operatīvi, un šodienas sanāksmei un tās lēmumi, manuprāt, var kalpot kā sākumpunkts Eiropas Māršala plānam Ukrainai. Tas nozīmē, ka tas palīdzēs Ukrainas varas iestādēm, mēs palīdzēsim Ukrainas tautai. Ir ievērojamas humanitārās vajadzības. Svarīgi arī nodrošināt iestādēm likviditāti. Tāpat svarīgi ir arī sagatavoties valsts atjaunošanas pasākumiem."

Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone atzina, ka Ukrainai ir daudz vajadzību: "Tai ir humanitāras vajadzības, finansiālas vajadzības, tai ir militāras vajadzības, ko rada Krievijas nelikumīgais karš un invāzija Ukrainā. Tāpēc mēs rīkojam šo konferenci."

"Un tieši tāpēc mēs šodien esam šeit, lai mēģinātu rast lielāku finansiālo palīdzību, ko atvēlēt Ukrainai," piebilda Somijas premjerministre Sanna Marina.

"Un, protams, mums ir arī jāatbalsta Ukraina ar ieročiem, ar humāno palīdzību, ar dažādiem līdzekļiem. Tāpēc mums ir jāpastiprina sankcijas [pret Krieviju], kā arī vēl vairāk jāpalīdz Ukrainai. Un Somija ir gatava to darīt."

Somijas pārstāve arī uzsvēra, ka ir svarīgi ir, lai Eiropas Savienība ar saviem partneriem šajos centienos būtu vienotas.

"Mēs, protams, saprotam, ka valstīm ir dažādas pozīcijas un atšķirīgas reālijas, kad runājam, piemēram, par enerģētiku. Mēs izprotam reālijas, ar ko saskaras dažādas valstis. Un ļoti svarīgi ir, ka mēs esam vienoti un cits citam palīdzam. Somija arī ir gatava sniegt atbalstu citām valstīm, realizējot enerģētisko pāreju, kuru ir nepieciešams realizēt," teica Marina.

Pagājušajā mēnesī, organizējot līdzīgu pasākumu Varšavā, tika veicināta vairāk nekā desmit miljardu eiro atbalsta savākšana Ukrainas atbalstam.