Tallina noraida Zelenska izteikumus par Kremļa mērķiem – tie nav patiesi un sarežģī sadarbību
Igaunijas augstākais diplomāts pirmdien noraidījis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apgalvojumus, ka Krievija varētu gatavoties iebrukt Baltijas valstīs, norādot, ka pašlaik nav nekādu pierādījumu par militāru spēku koncentrēšanu pie NATO robežām.
"Mēs neredzam, ka Krievija koncentrētu savus spēkus vai jebkādā veidā militāri gatavotos uzbrukt NATO vai Baltijas valstīm," Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja sabiedriskajam medijam "err.ee".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien televīzijas intervijā sacīja, ka Krievijā notiekošā interneta piekļuves ierobežošana varētu būt saistīta ar mobilizāciju uzbrukumam Baltijas valstīm. Reaģējot uz pausto, Igaunijas politiķi norāda, ka Zelenskis paudis Kremļa naratīvu un šādi izteikumi sadarbību nepadara vieglāku.
Zelenskis svētdien sniegtajā intervijā teica, ka Krievija ir bloķējusi piekļuvi internetam nevis, lai apslāpētu valdības kritiku, bet gan ar mērķi novērst neapmierinātību, kas rastos saistībā ar plānoto plaša mēroga mobilizāciju. Pēc prezidenta domām, mobilizācijas mērķis varētu būt vai nu plaša mēroga uzbrukums Ukrainai, vai arī Baltijas valstīm.
Uz jautājumu, vai NATO Baltijas valstu uzbrukuma gadījumā iedarbinātu kolektīvās aizsardzības 5. pantu, Zelenskis intervijā atbildēja visai šaubīgi. "Es domāju, ka varbūt ne visas valstis vēlētos atbalstīt [Baltijas valstis], bet, manuprāt, NATO valstīm nav izvēles – pretējā gadījumā NATO vairs nepastāvētu. Tām ir jārīkojas vienoti un jāreaģē uz to, ko Putins potenciāli varētu darīt," sacīja Zelenskis.
Lasi arī: Igaunijā sākta prettanku grāvju izbūve Baltijas aizsardzības līnijai
Igaunijas ārlietu ministrs sabiedriskajam medijam "err.ee" norādīja, ka Ukraina kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gadā vairākkārt ir brīdinājusi, ka tā var nebūt vienīgā Krievijas uzbrukuma mērķis. Turklāt tieši minētas arī Baltijas valstis.
Tomēr, pēc ministra teiktā, šādi sabiedrotā izteikumi sadarbību nepadara vieglāku. Viņš arī uzsvēra, ka Zelenska izteikumiem nav faktiska pamata. "Šādi izteikumi, pirmkārt, neatbilst mūsu izlūkdatiem un mūsu draudu novērtējumam. Mēs neredzam, ka Krievija koncentrētu savus spēkus vai gatavotos militāri uzbrukt NATO vai Baltijas valstīm. Drīzāk pretēji. Krievija neatrodas ļoti spēcīgā pozīcijā Ukrainas frontē un arī ekonomiski," sacīja Cahkna.
Par NATO piektā panta vājināšanos, pēc viņa domām, runāt nevar.
"Protams, spēku nevairo tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps kritiski izsakās par Eiropas sabiedrotajiem NATO kontekstā. Taču tas nenozīmē, ka NATO nespēj reaģēt, alianse pilnīgi noteikti reaģēs, ja kādai dalībvalstij tiks uzbrukts, par to nav nekādu šaubu," uzsvēra Tsahkna, piebilstot, ka Igaunijai ir arī sava aizsardzības spēja.
Lasi arī – "Plāns Narvas ieņemšanai": krievu dezinformācija rada galvassāpes igauņiem
Parlamenta ārlietu komisijas vadītājs Marko Mihelsons arī norādīja, ka tā nav pirmā reize, kad Ukrainas vadība brīdina par Baltijas valstīm kā nākamo iespējamo mērķi.
"It kā tiek draudēts Eiropai ar pirkstu – ja mēs nonāksim vājākā pozīcijā vai zaudēsim, tad nākamie būsiet jūs, īpaši Baltijas valstis. Tas, protams, nav patīkami un noteikti baro Krievijas naratīvu, ka mēs esam uzvarētāji, mēs uzbrūkam, bet jūs atkāpjaties un zaudējat," komisijas vadītājs.
Pēc viņa teiktā, šis jautājums ir apspriests arī tikšanās reizēs ar ukraiņiem, un nopietnu draudu gadījumā sabiedrotajiem būtu jāapmainās ar šādiem vēstījumiem savā starpā, nevis jāizplata tie medijos, kur tie bieži vien paliek spekulāciju līmenī.
Pēc viņa domām, Ukrainas prezidentam nevajadzētu palīdzēt izplatīt Krievijas runas punktus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
