Tikmēr agresorvalstī… Interneta un karšu bloķēšanas dēļ krievi masveidā sāk izmantot skaidru naudu

Tiek ziņots, ka Krievijā apgrozībā strauji pieaudzis skaidras naudas apmērs. Centrālās bankas dati liecina – laikā no jūlija līdz septembrim tas palielinājies par 659 miljardiem rubļu. Tas ir piecreiz vairāk nekā šajā pašā periodā 2024. gadā.

Lielāks skaidras naudas apgrozījuma pieaugums (1,1 triljona rubļu apmērā) šajos mēnešos reģistrēts tikai 2022. gadā uz nestabilas ekonomiskās situācijas fona, kad krievu okupanti bija uzsākuši pilna mēroga karu Ukrainā.

Noskaties: Krievijas ekonomika grimst, bet vēl pāragri priecāties par tās neveiksmēm

Centrālā banka iepriekš norādījusi, ka krievi kopš maija, kad Maskava regulāri atslēdz internetu, arvien biežāk izņem skaidru naudu.

Kā liecina projekta "In Touch" dati, tad šobrīd interneta atslēgšana ik dienu tiek reģistrēta vairāk nekā 50 Krievijas reģionos.

Investīciju kompānijas "FG Finam" makroekonomiskās analīzes nodaļas vadītāja Olga Beļenkaja atzīst – daudziem krieviem tas ir bijis signāls, ka savā ikdienā jāņem līdzi noteikts skaidras naudas daudzums.

Pēc viņas teiktā, pieprasījums pēc skaidras naudas ir pieaudzis, jo bankas arvien stingrāk kontrolē aizdomīgus darījumus, kā rezultātā krieviem masveidā bloķēti pārskaitījumi uz kartēm.

Kā saka investīciju kompānijas "Rikom-Trust" vecākā analītiķe Valērija Popova, daudzi baidās no nodokļu iestāžu pastiprinātas uzmanības. Kopš šā gada 1. jūlija banku kontrolei pievienojies arī Federālais nodokļu dienests, kurš, cīnoties pret izvairīšanos no ienākumu un pašnodarbināto nodokļu nomaksas, ieguvis tiesības veikt pārbaudes gadījumos, ja fiksēti aizdomīgi pārskaitījumi vai neatbilstība starp ienākumiem un konta atlikumu.

Tajā pašā laikā bezskaidras naudas maksājumu īpatsvars saglabājas 87% līmenī. Kā norāda Beļenkaja, pirms tam šādu norēķinu īpatsvara pieaugumu Krievijā veicinājusi digitalizācija, ātro maksājumu sistēmas iespēju paplašināšana, banku prēmijas un naudas atmaksas, kā arī augstas noguldījumu likmes, kas padara līdzekļu glabāšanu bankās pievilcīgāku. Tomēr jau tagad banku sektors ir saskāries ar līdzekļu aizplūšanu – pirmajā pusgadā, pēc Centrālās bankas datiem, šī summa sasniedza aptuveni 200 miljardus rubļu.

Tiek norādīts, ka plašā skaidras naudas izmantošana apgrūtina naudas kontroli un darījumu izsekošanu. Kā norāda "Rikom-Trust", tas rada arī apstākļus nodokļu nemaksāšanai un ēnu ekonomikas pieaugumam.